Valsts prezidents: Krīze ir arī iespēju laiks, kas jāizmanto

Krīze ir arī iespēju laiks, un šīs iespējas ir jāizmanto, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, sakot uzrunu monogrāfijas "Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas" atvēršanas pasākumā.

Viņš atzīmēja, ka valdība, sākoties Covid-19 krīzei, operatīvi izlēma, ka nepieciešams domāt par situāciju, kas būs pēc krīzes. Prezidenta ieskatā, šīs monogrāfijas uzdevums ir nevis skatīties, kā regulēt Covid-19 krīzi, bet gan kā to izmantot valsts tālākajai attīstībai.

Valsts pirmā persona atzīmēja, ka valdības lēmums reaģēt tik ātri bijis zināmā mērā neparasti, jo šādi jautājumi tiek lemti ilgi un birokrātiski.

Uzrunājot klātesošos, Levits pievērsās zinātnes politikai, kas, viņa ieskatā, ir vienlaicīgi arī valsts attīstības politika, jo valsts attīstība nav iespējama bez zinātnes un labklājības.

Prezidents uzsvēra, ka labklājība ir atkarīga no zinātnes sasniegumiem, vienlaikus zinātne nodarbojas ar tādiem jautājumiem kā pēta to, kā cilvēki uztver pasauli, kā to izzina, kā jūtas šajā pasaulē. Levits norādīja, ka zinātnes politika, ja runā par zinātnes pienesumu ekonomikā, ir saistīta ar vienu starpposmu, kas ir pārnese no zinātnes uz ekonomiku, ražošanu. Prezidenta ieskatā, pētījumiem nevajadzētu palikt zinātnieka vai universitātes atvilktnē, un jāstrādā pie tā, lai šī pārnese notiktu. Valdības īstenotas zinātnes politikas uzdevums ir to veicināt.

Viens no monogrāfijas autoriem, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) uzsvēra, ka monogrāfijas tēma ir un joprojām būs aktuāla gan Latvijā, gan Eiropā, gan dažādām sabiedrībām kopumā.

Pēc Dombovska paustā, mūsdienu dinamiskajā pasaulē, pieaugot problēmu un to risinājumu sarežģītības pakāpei, pieaug arī zinātniskos pētījumos valstītu lēmumu nozīme, un to var attiecināt gan uz lēmumu pieņemšanas procesu politikā, gan arī ekonomiskajā pārvaldībā.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, atšķirībā no "klasiskām krīzēm", atklāja tās dubulto raksturu, jo tā ir gan ekonomikā, gan sanitārā krīze, līdz ar to pasākumu kopums, kas jāīsteno krīzes pārvarēšanai, ir daudz plašāks par tradicionālu ekonomikas sildīšanu.

"Pandēmija ir mainījusi arī to, kā sabiedrība funkcionē, kā mēs mijiedarbojamies, un līdz ar to ir ļoti svarīga arī komunikācija ar sabiedrību. Arī šeit ir svarīgi izmantot zinātnes potenciālu, vai runa ir par medicīniskajiem aspektiem, vakcināciju, vai par ekonomiku un sociālajiem jautājumiem," pauda Dombrovskis.

Runājot par Eiropas Savienības (ES) atbildi uz pašreizējo pandēmijas izraisīto krīzi, Dombroviskis uzsvēra, ka īsā laikā izdevās vienoties par apjomīgiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem un īstenot tos kopējā Eiropas solidaritātes garā. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka pirmā ekonomikas stimulēšanas pasākumu pakete tika pieņemta pagājušā gada aprīlī un bija mērāma 540 miljardu eiro apmērā.

Pēc Dombrovska paustā, nākamais krīzes pārvarēšanas pasākums, kas tika apstiprināts un īstenots ES līmenī, bija ekonomikas atjaunošanas un noturības instruments un attiecīgie ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni.

"Šeit uzstādījums bija ne tikai atjaunot ekonomiku vai atgriezties primskrīzes līmenī, bet izmantot šo apjomīgo fiskālo stimulu, kas no ES puses ir pieejams, lai veiktu ekonomikas transformāciju un stiprinātu ekonomikas noturību. Šeit ir runa par ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju," sacīja Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tēmu loks, kas tiek aplūkots monogrāfijā, sasaucas ar to, kas ir darīts ES līmenī, domājot gan par krīzes pārvarēšanu, gan par zinātnes un inovāciju pārnesi uz reālo ekonomiku. Latvijai, lai pārvarētu "vidējo ienākumu slazdu", vienīgais veids ir kāpināt ekonomikas pievienoto vērtību, kāpināt zināšanu intensistāti ekonomikā, uzsvēra Dombrovskis.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki sarakstījuši monogrāfiju par Latvijas tautsaimniecību pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējām.

Monogrāfijā ir analizētas Covid-19 pandēmijas krīzes ekonomiskās sekas Latvijā, novērtēta valsts atbalsta efektivitāte, skaidrota inovāciju un digitālās transformācijas vitālā nepieciešamība un meklēti veidi, kā veicināt tautsaimniecības izrāvienu pēc krīzes un kādām strukturālajām izmaiņām ir jānotiek tautsaimniecībā.

Monogrāfija ir tapusi valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projektā "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Pētniecības projektā kopā strādāja 80 ekonomisti, juristi, politologi un sociologi, tai skaitā 19 doktoranti. Pētījuma laikā izdevās apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus, norāda LU.