Kariņš un fiskālās disciplīnas uzraugi vienisprātis par vakcinācijas nozīmi

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Fiskālās disciplīnas padome (FDP) vienisprātis par vakcinācijas nozīmi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā, informēja premjera birojā.

Ministru prezidents trešdien ar FDP locekļiem pārrunāja tautsaimniecības attīstības makroekonomiskās prognozes, ņemot vērā, ka valdība drīzumā sāks darbu pie 2022.gada valsts budžeta projekta. Tāpat puses pārrunāja vakcinācijas procesu un tā ietekmi uz Covid-19 pandēmijas apkarošanu.

Tikšanās dalībnieki apmainījās ar viedokļiem un prognozēm attiecībā uz tādiem makroekonomiskiem rādītājiem kā ārējais parāds, inflācija, budžeta deficīta prognozes. FDP pārstāvji uzsvēra, ka, veidojot 2022.gada valsts budžetu, būtu nepieciešams turēties pie principa, ka valsts ārējais parāds nepārsniedz 50% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat tikšanās dalībnieki pārrunāja vakcinācijas procesu un tā ietekmi uz Covid-19 pandēmiju rudens periodā, kā arī atbalsta pasākumu pārskatīšanu ekonomikā.

Visas puses bijušas vienisprātis, ka no vakcinācijas aptveres būs atkarīgs, cik sekmīgi sabiedrība pārvarēs iespējamo Covid-19 pandēmijas uzliesmoju rudenī un nepieciešamību atgriezties pie atbalsta pasākumiem pandēmijas skartām nozarēm. Puses secināja, ka tas ietekmēs arī nākamā gada budžeta projekta veidošanas procesu.

LETA jau vēstīja, ka jūnija vidū Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.-2024.gadam, tomēr padomē uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus, aģentūrai LETA pavēstīja FDP pārstāvji.

Kā norāda padome, FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021.gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas Banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021.gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par vienu procentpunktu lēnāku izaugsmi 2022.gadā.

"Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3% - 4% apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ padome aicina izstrādāt "pesimistisko scenāriju", kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību," pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viens no šādiem riskiem ir plānotās 60-70% vakcinācijas aptveres nesasniegšana līdz 2021.gada rudenim un iespējamā vakcīnu zemā efektivitāte Covid-19 vīrusa mutācijas gadījumā.

Padome arī norāda uz inflācijas straujāka kāpuma risku. Aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5% un tas liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņa cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3%. Pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas, līdz ar to pārtikas produktu patēriņa cenas turpinās kāpt. Globāli ir traucētas izejmateriālu piegādes ķēdes, kas sadārdzina ražotāju izmaksas, pieaug arī izejmateriālu cenas, kā arī ražotāji un pakalpojumu sniedzēji cenšas kompensēt pandēmijas laikā piedzīvotos zaudējumus.