Zatlers Alēna Delona miesassarga tiesā neliecinās

Rīgas apgabaltiesa vakar sāka Vitālija Truseviča prasības izskatīšanu par vairāk nekā 340 000 latu piedziņu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS), jo šīs ārstniecības iestādes vainas dēļ viņš šobrīd esot 1. grupas invalīds.

Slimnīca prasību neatzīst, savukārt prasītāja advokāts liecinieka solā vēlējās ieraudzīt Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Tiesa šo advokāta lūgumu tomēr noraidīja.

Nelaime, kurā cieta V. Trusevičs, notika 2004. gada 5. jūnijā svētku laikā Ventspilī. Veicot kopīgu lēcienu ar vēl 25 izpletņlēcējiem, viens no tiem iesita ar kāju V. Trusevičam pa galvu. Viņš zaudēja samaņu un, nespējot pilnvērtīgi kontrolēt lēcienu, no 20 metru augstuma ar ātrumu 70 kilometru stundā ietriecās zemē, gūstot abu kāju daudzkārtējus lūzumus. Cietušo nogādāja Ventspils slimnīcā, bet 26. jūnijā, ņemot vērā traumu komplicētību, slimnieks tika pārsūtīts uz TOS. Pirms nelaimīgā lēciena, kurš bija jau 635. V. Truseviča karjerā, viņš bijis fiziski aktīvs cilvēks – strādājis par izpletņlēkšanas instruktoru, bijis aktīvs kikbokseris, filmējies un pat pildījis slavenu aktieru miesassarga pienākumus.

Rīgā V. Trusevičam tika veikta operācija, kuras laikā augšstilbos tika ievietoti metāla stieņi, bet lauztais ceļgals tika savilkts ar speciālu stiepli. Trīs nedēļas pēc operācijas tika konstatēta inficēšanās ar tā dēvēto MRSA. Lai likvidētu infekcijas izraisītās komplikācijas, tika veiktas vēl vairākas operācijas, kopskaitā 11, no kurām, pēc V. Truseviča domām, varēja izvairīties, ja vien slimnīcā būtu novērsti visi inficēšanās riski. Pirms tiesas bijušais sportists Neatkarīgajai pauda, ka inficēšanās notikusi tieši slimnīcas vainas dēļ, – viņš sākotnēji ievietots kopīgā palātā ar inficētu personu, arī personāls nereti rupji pārkāpis higiēnas normas. "Es vairākkārt uz to norādīju un izteicu pretenzijas, bet ārsti to atstāja bez ievērības," sacīja V. Trusevičs.

Turklāt cietušais uzskata, ka ārsta Didža Kalna kļūdas dēļ viņam veikta nepareiza lauzto kaulu salikšana, kā rezultātā notikusi tā dēvētā kaula rotācija. Pretenzijas ir arī pret citu operāciju kvalitāti. V. Trusevičs turpmāko ārstēšanos iecerējis veikt Vācijā, tāpēc no slimnīcas tiek pieprasīti vairāk nekā 80 000 latu tās veikšanai, 6000 par iepriekš radītiem zaudējumiem, kā arī 250 000 latu morālā kompensācija.

TOS pārstāvji neatzina nevienu no V. Truseviča prasībām. Mediķi un viņu pārstāvji norādīja uz pierādījumu trūkumu tam, ka slimnieks inficējies tieši TOS, iespējams, tā notikusi jau iepriekš. Tāpat ārsti neatzina arī savas kļūdas, norādot uz traumu komplicētību un objektīvo nespēju garantēt 100% labvēlīgu iznākumu. Ārsts D. Kalns un viņa kolēģi atsaucās uz pasaules praksi un skaidroja medicīnisko manipulāciju sarežģītību, kā arī norādīja, ka pacients pats neesot ievērojis ārstēšanas plānu, atteicies no atsevišķām manipulācijām, ārstēšanas laikā bijis agresīvs un rupjš, kā rezultātā D. Kalns pat uz laiku atteicies no viņa ārstēšanas. Tāpat TOS pārstāvji apšaubīja prasīto summu aprēķināšanas metodiku un nepieciešamību turpināt ārstēšanos ārzemēs.

Prasītāja advokāts Jānis Mucenieks izteica lūgumu lietā par liecinieku pieaicināt kādreizējo TOS vadītāju, tagadējo Valsts prezidentu V. Zatleru, jo tieši viņš esot piedalījies konsīlijos, kuros lemts par ārstēšanu. Tāpat V. Zatlers esot personīgi neoficiāli konsultējis V. Truseviču, solot pozitīvu ārstēšanas rezultātu.

Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa Neatkarīgajai rakstiski jau iepriekš bija norādījusi uz juridiskiem apstākļiem, kādi nepieciešami, lai persona tiktu atzīta par liecinieku, vienlaikus uzsverot, ka prezidenta kancelejā neesot saņemta oficiāla tiesas pavēste ar uzaicinājumu V. Zatleram piedalīties procesā kā lieciniekam.

Tiesnese Mairita Šķendere, uzklausījusi pušu argumentus, izlēma pavēsti V. Zatleram nesūtīt un viņu par liecinieku neaicināt, jo nesaskatīja viņa liecības nepieciešamību patiesības noskaidrošanā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.