A/s “Olainfarm” padomes loceklis zvērināts advokāts Haralds Velmers pērnā gada oktobrī izpelnījies rājienu no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (ZAK) Disciplinārlietu komisijas. Atkārtots rājiens viņam var draudēt ar izslēgšanu no advokatūras rindām.
Pēc nra.lv oficiāli neapstiprinātas informācijas Disciplinārlietu komisija 2020. gada 26.oktobrī lēmusi izteikt rājienu zvērinātam advokātam H. Velmeram.
Lietvedība pret advokātu uzsākusies 2019. gada 16. decembrī, kad Latvijas Zvērinātu advokātu padomē saņemts personas iesniegums, kurā lūgts izvērtēt zvērināta advokāta H. Velmera rīcību saistībā ar darbošanos interešu konflikta situācijā, klienta informācijas nodošanu pretējai pusei un atlīdzības pieprasīšanu no klienta nevis personīgi, bet gan izmantojot SIA un tās izrakstītu rēķinu, ko zvērināti advokāti nav tiesīgi darīt.
Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijas priekšsēdētāja Sandra Sleja apstiprināja, ka Ētikas komisijā pērn bija nodots vērtēšanai iesniegums par H. Velmeru. Ētikas komisija lēmusi lietu nodot tālākai vērtēšanai Disciplinārlietu komisijai. “Ētikas komisijas sēdes ir slēgtas, tādēļ sīkāku informāciju nevaru izpaust”, skaidroja komisijas priekšsēdētāja.
Vaicāta, vai no klienta iegūtās informācijas nodošana pretējai pusei atbilstoši zvērinātu advokātu profesionālo darbību regulējošiem normatīvajiem tiesību aktiem un zvērinātu advokātu ētikas normām ir uzskatāma kā smags pārkāpums, S. Sleja atbildēja apstiprinoši, taču uzsvēra, ka nekomentēs vai šāds pārkāpums skatīts minētajā H. Velmera lietā.
No dažādiem avotiem www.nra.lv izdevās noskaidrot iemeslus kādēļ H.Velmera klients izlēma vērsties pēc palīdzības Latvijas Zvērinātu advokātu padomē.
2017. gada nogalē dažas dienas pēc “Olainfarm” galvenā īpašnieka un valdes locekļa Valerija Maligina nāves viņa vidējā meita Nika Saveļjeva vērsās pēc juridiskās palīdzības pie zvērināta advokāta H. Velmera. Paļāvībā uz advokāta goda prātu un profesionalitāti N. Saveļjeva parakstīja divus advokāta dotos līgumus, tai brīdī neiedziļinoties to saturā. Viens bija līgums ar advokātu par juridiskās palīdzības sniegšanu, kurā nebija norādīts advokāta honorāra apjoms un otrs - līgums ar SIA “Olmafarm” valdes loceklei Milanai Beļevičai piederošu SIA “b2b konsultants”, kur norādīts, ka samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem noteikta 5% apmērā no tēva atstātā mantojuma vērtības.
2019. gada vasarā N. Saveļjeva saņēma paziņojumu no Rīgas rajona tiesas par to, ka SIA “b2b konsultants” pret N.Saveļjevu tiesā ir cēlis prasību par parāda piedziņu. SIA “b2b konsultants“ vēlas tiesas ceļā no N.Saveļjevas par it kā viņai sniegtajiem pakalpojumiem piedzīt 3, 6 miljonus eiro un tiesāšanās izdevumus. Tajā brīdī N. Saveļjeva saprata, ka H. Velmers viņu ir apmānījis. Līguma ar SIA “b2b konsultants” saturs bijis identisks līgumam, kas noslēgts ar H.Velmeru, un līdz ar to H.Velmers bija radījis situāciju, ka visus tos darbus, kurus bija paredzēts veikt advokātam atbilstoši līgumam, kurā nav noteikts honorāra apmērs, patiesībā veic SIA par līgumā nolīgto samaksu.
Latvijas Republikas Advokatūras likums un tā būtība nosaka, ka, ja klients ir vērsies pēc juridiskās palīdzības pie advokāta, tad šī palīdzība jāsniedz advokātam pašam. Advokāts šo darbu nedrīkst uzticēt kādam citam, jo viņu ar klientu saista konfidencialitātes pienākums un tieši advokātam ir attiecīgā profesionālā kvalifikācija, lai šādu palīdzību sniegtu. Jo īpaši zvērinātiem advokātiem ir aizliegts sniegt juridisko palīdzību ar SIA starpniecību. Ja tiek slēgts līgums ar SIA, tad tas nozīmē, ka domstarpību gadījumā klientam nepastāv pamats sūdzēties, jo par SIA darbību Latvijas Zvērinātu advokātu padomē nevar vērsties. SIA nav arī konfidencialitātes pienākuma. Bez tam likums paģēr, ka advokātam līgumā ar klientu vienmēr precīzi jānorāda kāda būs advokāta atlīdzība. Atbilstoši Advokatūras likumam advokātam ir pienākums izskaidrot klientam, par ko viņš maksās un cik. Būtiski - advokāta klientam izsniegtais rēķins ir arī izpilddokuments. Tas nozīmē to, ka, ja klients nav apmaksājis advokāta izrakstīto rēķinu, advokātam nav jādodas uz tiesu un jāceļ prasība par parāda piedziņu. Advokāts savu rēķinu var iesniegt tiesu izpildītājam, kurš klientam nobloķē kontus, ja rēķina (parāda) samaksa netiek veikta. Tādēļ advokātam ir īpaši rūpīgi jāizskaidro klientam atlīdzības būtība, lai vēlāk nerastos pārpratumi.
Neraugoties uz iepriekš minēto, H. Velmers līgumā ar N. Saveļjevu bija ierakstījis, ka vienosies ar klientu par honorāru pēc padarītā. Tas atbilstoši zvērinātu advokātu ētikas normām skaitās rupjš pārkāpums. H.Velmera doma acīmredzot bija vienkārša - nenorādīt honorāra apmēru līgumā, kas noslēgts ar H.Velmeru, lai klientu neaizbiedētu, taču tajā pašā laikā iedot parakstīt arī līgumu ar SIA “b2b konsultants” ar domu, cik gribēšu, tik paprasīšu no tēvu zaudējušās meitenes, pamatojoties uz līgumu ar SIA “b2b konsultants”. Ja H. Velmers šos 3,57 miljonus eiro būtu no meitenes pieprasījis kā advokāts, šāda rīcība tiktu vērtēta kā ētikas pārkāpums, jo šāda honorāra apmērs līgumā netika pielīgts. Acīmredzot tādēļ viltība ar līgumu ar SIA, par kuras darbību tajā skaitā nepastāv pamats sūdzēties Latvijas Zvērinātu advokātu padomē.
N. Saveļjevas sūdzība Latvijas Zvērinātu advokātu padomē tika vētīta deviņus mēnešus. Paralēli noritēja tiesvedība Rīgas rajona tiesā ar SIA “b2b konsultants”, un cita tiesvedība ar otru mantinieci V. Maligina jaunāko meitu Annu Emīliju Maliginu, kuras intereses tajā laikā bija pretējas N.Saveļjevas interesēm. Notika neparedzēts H. Velmeru atmaskojošs starpgadījums. A. E. Maligina iesniedza tiesā elektronisku dokumentu, kuram bija aizmirsusi noņemt dokumenta labojumu ierakstu (Track Changes). No ar Track Changes veiktajiem labojumiem bija redzams, ka labojumus dokumentā veicis H. Velmers. Tādējādi H.Velmera kliente N. Saveļjeva ieraudzīja, ka viņas advokāts, ar kuru viņai tajā brīdī bija spēkā esošs līgums par juridiskās palīdzības sniegšanu, labo pretējās puses tiesvedības dokumentus. Tas tika darīts zināms Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. H. Velmers mēģināja kolēģiem centās mānīties, ka viņš labojumus nav veicis, pie viņa datora esot strādājis kaut kāds svešs cilvēks. Meli Latvijas Zvērinātu advokātu padomi pagalam saniknoja, jo atbilstoši zvērināta advokāta profesionālās ētikas normām zvērināts advokāts nedrīkst pieļaut situāciju, ka klienta lietas kļūst zināmas trešajām personām, un advokāts nedrīkst vieglprātīgi attiekties pret pienākumu nodrošināt pilnīgu konfidencialitāti. Tāpēc arguments, ka kāda cita nezināma persona ir strādājusi pie advokāta datora, uzskatāms par ētikas normu pārkāpumu, jo tādējādi automātiski tiek pārkāpta klienta uzticētās informācijas konfidencialitāte.
Disciplinārlietu komisija, izvērtējot saņemtos materiālus par H. Velmeru, lēmusi, ka kolēģis ir pārkāpis Advokātu Ētikas kodeksa 2.2. punkta otro daļu un Ētikas kodeksa 5.3. punktu. Disciplinārlietu komisija piemērojusi H. Velmeram disciplinārsodu -izteikusi rājienu.
Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 2.2. punkta otrā daļā teikts: “Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu, taisnīgumu un uzticamību.”
Kodeksa 5.3. punktā teikts: “Advokātam ir pienākums nepieļaut interešu konfliktu, un interešu konflikta risks jānovērš savlaicīgi”.
Lai arī H. Velmers bija dabūjis rājienu par no klienta iegūtās informācijas nodošanu pretējai pusei un vienlaicīgu juridisko pakalpojumu sniegšanu abām pusēm, darbojoties interešu konflikta situācijā, tas advokātu neatturēja no nākamā no likumības un morāles viedokļa apšaubāmā soļa.
Negodprātīgi izrīkojies ar abām V. Maligina mantiniecēm un pēc viņu salabšanas un apvienošanās šā gada aprīļa beigās, H.Velmers pieslējās M. Beļevičai un čehu uzņēmējiem, kuriem M. Beļeviča bija iecerējusi pārdot 42% SIA “Olmafarm” piederošās “Olainfarm” akcijas.
Aprīļa beigās Čehijas uzņēmums “Black Duck Invest” nāca klajā ar paziņojumu, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru. Policija pauda citu viedokli un, uzskatot, ka darījums ir krāpšana, aizturēja vismaz trīs personas. TV raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonākušie dokumenti liecinot, ka kopā ar čehiem pie akcijām kārojuši tikt “Olainfarm” padomes locekļi H. Velmers un Kārlis Krastiņš.
Pateicoties Valsts policijā uzsāktajām darbībām, lai apturētu blēdību saistībā ar mēģinājumu 42 % “Olainfarm” akciju nodot Čehijā reģistrētam uzņēmumam “Black Duck Invest”, nāca gaismā arī fakts par H. Velmera sodīšanu ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu.
