Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķir 83,23 miljonus eiro.
Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.
Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.
Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.
Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.
Augstākā riska grupā ir arī sociālās aprūpes un palīdzības sniedzēji ārpus SAC, kā arī skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie.
Otrajā jeb vidējā riska grupā ietilptu tie strādājošie, kuru darbs ir saistīts ar vidēju vai zemu citu cilvēku inficēšanās risku un kur pastāv gadījuma vai īslaicīgs kontakts ar klientiem. Šīm grupām būtu jānodrošina antigēnu tests vai siekalu parauga tests reizi nedēļā.
Šī grupa iekļauj tādus darbiniekus kā, piemēram, tirdzniecības zālēs nodarbinātie, lielveikalu darbinieki un kultūras sfēras pārstāvji, tostarp muzikanti un koristi, kas piedalās koncertos. Tāpat šajā grupā ietilptu ieslodzījumu vietu darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, starppilsētu autobusu vadītāji, taksometru vadītāji, tālsatiksmes transporta līdzekļu apkalpes locekļi, pasažiervilcienu konduktori un sabiedriskā transporta kontrolieri.
Pēdējā jeb zemā riska grupā savukārt ietilptu tie nodarbinātie, kuru darbs ir saistīts ar kritisko funkciju veikšanu. Šajā grupā citu starpā ietilpst Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, kuriem antigēnu tests būtu jāveic reizi nedēļā vai siekalu parauga tests - reizi divās nedēļās.
Vienlaikus VM vērtējumā būtu jāpaplašina iespējas noņemt testu paraugus arī pie ģimenes ārstiem, kā arī jārod iespējas plašākai testu veikšanai reģionos, izmantojot tostarp izbraukumus.
Tāpat būtu jāuzlabo testējamo paraugu paņemšana, transportēšana, kā āri laboratoriju Covid-19 testēšanas kvalitāti un informācijas apmaiņu. Proti, VM ieskatā būtu nepieciešams veikt organizatoriskus pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), Veselības inspekciju un Valsts policiju.
VM arī plāno stiprināt Latvijas sekvencēšanas spēju, lai adekvāti reaģētu uz ienākošo Lielbritānijas Covid-19 paveidu, kā arī attīstīt Latvijā izstrādāto notekūdeņu Covid-19 testēšanu.
Pēc VM paustā, patlaban Latvijas testēšanas kapacitāte pārsniedz pieprasījumu.
VM izstrādātā un apstiprinātā testēšanas politika vērsta uz plašu, mērķtiecīgu un regulāru sabiedrības skrīnēšanu. Tas nodrošinās agrīnu infekcijas slimības gadījumu atklāšanu un savlaicīgu izplatības ierobežošanu, lēš ministrija.
Ministrijas skatījumā, tāpat šāda pieeja palielinās iespējas pakāpeniski mazināt ierobežojošos pasākumus un paplašināt pakalpojumu pieejamību, vienlaikus kontrolējot Covid-19 izplatību.
Lai īstenotu regulāru un plašu sabiedrības skrīnēšanu, plānots turpināt uzlabot testēšanas pieejamību visā Latvijā un, papildu jau esošajiem Covid-19 analīžu nodošanas punktiem, paplašināt izbraukuma testēšanu un ģimenes ārstu iesaisti. Covid-19 testus plašāk varēs nodot arī brīvdienās, norāda VM.
Epidemioloģiskās uzraudzības sistēmā ļoti svarīga ir ātra un ērta informācijas apmaiņa un pieejamība. Situācijas padziļināta analīze, ko veic SPKC, ietver liela apjoma informācijas un datu apstrādi. Tāpēc VM plāno veidot mehānismu, kas uzlabotu informācijas apriti starp iestādēm, paplašinot SPKC iespējas piekļūt epidemioloģiskajai izmeklēšanai nepieciešamajai informācijai.