Stradiņa universitātes profesors: Cilvēku, kuri kategoriski pret vakcinēšanos, nemaz nav tik daudz

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka esošā Covid-19 situācija ir uzlabojusies, taču vēl ir nepieciešams pie tās strādāt, jo izeja no pandēmijas ir atkarīga no vakcinēšanās.

Brīdī, kad kaut kas neizdodas, ierobežojumi netiek ievēroti, tad "ķēdi" ir grūti pārtraukt. Cilvēki turpina satikties un nodot vīrusu viens otram.

Profesors atzina, ka Covid-19 izplatībā ir vērojama uzlabošanās. Tas varētu būt pateicoties mājsēdei vai distancēšanās ierobežojumiem, tomēr vīruss turpina izplatīties un visi ierobežojošie pasākumi nestrādā.

Šobrīd esošā pandēmijas situācija stabilizējas salīdzinot ar gadu mijas svētkiem, tomēr pašlaik esošo stāvokli nevar dēvēt par apmierinošu.

"Stāvoklis vēl arvien ir samērā slikts," pauž Briģis.

Būtiski šobrīd ir stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti. Sabiedrība lielāku uzmanību pievērš slimnīcu darbībai un ārstiem, taču SPKC ir ļoti būtiska loma.

"Iepriekšējos mēnešos ēnā ir palikusi SPKC kapacitātes aktualitāte," profesors min, ka pašlaik ar esošajiem cilvēkresursiem ir ļoti grūti veikt esošo darbu - sazvanīt cilvēkus un atrast kontaktpersonas.

Ar esošo SPKC kapacitāti to ir ļoti grūti paveikt. Rīgas Stradiņa universitātes studenti strādā SPKC un atzīst, ka ir pārstrādājušies un fiziski nespēj tikt galā ar ikdienas darbiem.

Profesors pozitīvi vērtē, ka, lai atvieglotu SPKC darbu un palielinātu cilvēkresursus, tiks piesaistīti arī zvanu centru darbinieki.

Viņš atzīst, ka nepietiekamo resursu dēļ bieži vien aizkavējas kontaktpersonu noskaidrošana, tādējādi slimība turpina izplatīties. Covid-19 ir raksturīga arī bezsimptomu gaita, tādējādi, ja netiek apziņotas kontaktpersonas, tad šāds cilvēks, nezinot, ka ir saslimis, var inficēt citus.

Bez simptomu periods ir bīstams un tam ir jāpievērš uzmanība. 20% gadījumos var būt šāda slimības gaita.

Briģis uzsvēra, ka ir pārliecināts, ka vakcinēšanās ir "izeja" no esošas situācijas. Viņš ir drošs, ka Latvija spēs noorganizēt vakcinēšanās procesu un tas būs sekmīgs. Tomēr ir faktori, kas nav ietekmējami, kad vakcīnas būs iespējams saņemt un cilvēku attieksme.

Cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret vakcinēšanos, nemaz nav tik liels, skaidroja profesors.

"Tas vairums ir cilvēku, kuri šaubās un, kuri nav droši," ar šādiem cilvēkiem ir nepieciešams strādāt un sniegt papildu informāciju.

Pašlaik liela problēma saistās arī ar ģimenes ārstiem. Jau pirms pandēmijas laika bija redzamas problēma, taču pašlaik tās ir saasinatākas. Arī šajā ziņā galvenā problēma ir cilvēkresursu trūkums. Ģimenes ārstiem ir fiziski grūti tikt galā ar esošo darba apjomu.

"Cilvēkuresursu trūkums ir hroniska problēma."

Cilvēki ir ļoti noguruši no esošās situācijas, ierobežojumiem un pirms vakcinācijas brīdis ir visgrūtākais. Vakcinācija spēs atrisināt mūsu problēmas.