Tā dēvētajā Lemberga prāvā kārtējo reizi netika pabeigta cietušā miljonāra Vladimira Krastiņa pratināšana, tomēr prokurori pieprasīja aicināt uz pratināšanu nākamo miljonāru Aināru Gulbi.
Pēdējā tiesas sēde beidzās ar aizstāvības puses argumentētiem protestiem pret to, ka, pakļaujoties prokuroru spiedienam, tiesa nenodrošina iespēju aizstāvībai uzdot jautājumus pratināmajām personām. No piecām līdz šim pratinātām personām līdz galam nopratināta ir tikai lieciniece Aija Kokale. Pārējie – gan cietušā statusā esošie miljonāri Valentīns Kokalis un Vladimirs Krastiņš, gan liecinieki miljonārs Jūlijs Krūmiņš un zvērināts advokāts Jānis Zelmenis – līdz galam nopratināti tikai no valsts apsūdzības uzturētāju puses. Tiesā izskanēja apzīmējums – "aizpratinātie".
Sargā Gulbja naudu
Piektās miljonāra V. Krastiņa pratināšanas dienas beigās prokurori paziņoja, ka viņu jautājumu loks ir izsīcis. V. Krastiņa klaušināšanu uzsāka Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš. Miljonārs uzreiz paziņoja, ka viņam advokāta balss ļoti nepatīk, jo tā esot par skaļu. Viņš lūdza tiesu norādīt advokātam runāt klusāk. Miljonārs arī paziņoja, ka pirmdien no rīta viņš uz tiesu nevarēšot ierasties, jo viņam jāapmeklē ārsts. Arī par turpmāko dalību tiesā viņš neko nezinot, jo viss atkarīgs no ārsta lēmuma. Prokurors Juris Juriss zibenīgi paziņoja, ka 18. oktobrī uz tiesu jāaicina A. Gulbis. Viņš no tālajām zemēm jau lidojot uz Rīgu, lai ierastos tiesā. J. Juriss uzstājīgi aicināja tiesu izmantot miljonāra vizīti Latvijā, lai miljonāram netiktu radīti lieli ceļošanas izdevumi. Kļuva arī zināms, ka prokurori A. Gulbi plāno pratināt vismaz 40 stundas, kas, spriežot pēc tiesas sēžu grafika, nozīmē miljonāra pratināšanu vismaz līdz šā gada beigām. No visiem cietušajiem A. Gulbis solās būt visilgāk prokuroru pratinātais šajā prāvā.
Pretrunu pinekļos
Pratināšanas gaitā V. Krastiņa liecībās atklājās gan lielas, gan nelielas pretrunas, kā arī nesakritības starp tiesas zālē sniegtajām liecībām un pirmstiesas izmeklēšanā fiksētajiem miljonāra paskaidrojumiem. V. Krastiņš ir vienīgais, kurš jau pirmstiesas izmeklēšanā savas liecības radikāli mainījis. Šādu rīcību pirmstiesas izmeklēšanā viņš skaidroja ar pakļaušanos dažādu advokātu padomiem. Savukārt nesakritības liecībās tiesas izmeklēšanas laikā viņš centās skaidrot gan ar to, ka šo to ir piemirsis, gan ar problēmām latviešu valodas zināšanās. Lai arī Vladimirs Jāņa dēls Krastiņš centās runāt tikai krieviski, parasti pēcpusdienās viņam paspruka tīri nevainojama runa arī latviešu valodā. Citkārt V. Krastiņš pats mēdza pielabot tulku neveiklās valodas interpretācijas, taču tas notika tikai tajos brīžos, kad viņam tas šķita svarīgi.
V. Krastiņš stāstīja, ka 1994. gada vasarā viņam SWH īpašnieks A. Gulbis par labu darbu uzdāvinājis 5% SIA Lat Transnafta kapitāla daļu. Pēc V. Krastiņa versijas, A. Gulbis to darījis tādēļ, ka, kā jau tas dažkārt bagātiem cilvēkiem gadoties, nav bijis naudas, ko izmaksāt algu, un A. Gulbis nolēmis atlīdzināt ne naudā, bet graudā. Vērtējot savu pieredzi, zināšanas un ieguldījumu Ventspils uzņēmumu darbībā, miljonārs atklāja, ka par padarīto "vajadzēja prasīt daudz vairāk".
Tad 1994. gada beigās vai 1995. gada sākumā pirms kādas no SIA Lat Transnafta dalībnieku sanāksmēm pie viņa pienācis A. Lembergs un aci pret aci teicis, ka viņam 3% Lat Transnafta kapitāldaļu esot jānodod sabiedrībai Keywood Ltd. Nolasot pirmstiesas izmeklēšanas protokolu, izrādījās, ka iepriekš V. Krastiņš liecinājis, ka saruna ar A. Lembergu esot notikusi 1995. gada 25. janvārī un sapulces laikā.
Juceklis ar draudiem
Pirmstiesas izmeklēšanas protokolos fiksētas miljonāra liecības par iespējamiem draudiem viņa veselībai, ja viņš nebūtu atdevis 3% kapitāldaļu. Tiesa un procesa dalībnieki dažādos veidos mēģināja no miljonāra izdibināt, kā šie draudi izpaudušies. V. Krastiņš centās laipot, sakot, ka A. Lembergs tomēr no sava darba galda pistoli laukā neesot vilcis un neesot solījies braukt uz mežu viņu norakt. Taču draudi, pēc miljonāra versijas, tomēr pastāvējuši un tie bijuši teorētiski. Miljonārs vairākkārt uzsvēra, ka viņš neņemas kvalificēt, vai saruna ar Lembergu par kapitāldaļām vērtējama kā kukuļa prasīšana vai kā izspiešana.
Vaicāts, kādēļ viņš uzreiz pēc šīs sarunas nav traucies pēc palīdzības pie tiesībsargiem, V. Krastiņš skaidroja, ka tolaik tas būtu bijis bezjēdzīgi, jo Lemberga ietekme bijusi it visur. Kā piemēru viņš minēja Latvijas dzelzceļa sliežu inspekciju, kuras lēmumus, viņaprāt, A. Lembergs tolaik arī varējis ietekmēt. Nedaudz vēlāk taujāts, vai tik daudzu uzņēmumu valdēs un padomēs viņš nonācis, pateicoties A. Lemberga ietekmei, miljonārs savus uzskatus par A. Lemberga ietekmi radikāli mainīja un teica, ka viņu padomēs un valdēs iecēluši uzņēmumu akcionāri, augsti vērtējot viņa profesionālās spējas.
Prasa nepilnu miljonu
Vērtējot savu sāpju ceļu naudas izteiksmē, miljonārs paziņoja, ka A. Lembergs viņam nodarījis morālo kaitējumu 800 000 latu apmērā. Bez tam viņam kompensējama esot arī it kā izspiesto kapitāldaļu tā laika nominālvērtība 25 600 lati. Vaicāts – ja A. Lembergs viņam būtu atdevis šo naudu, vai tad viņš būtu vērsies prokuratūrā, V. Krastiņš kļuva domīgs. Skaidru atbildi viņš nedeva, vien sacīja, ka neesot saņēmis konkrētus piedāvājumus. Lai arī ciparu lietās miljonāra atmiņa darbojās visai skaidri, V. Krastiņš nekādi nespēja atminēties, vai viņš ir A. Lembergam atdevis 2005. gadā aizņemto 51 000 latu. Viņš arī nespēja atminēties, kas saistībā ar šo parādu noticis šķīrējtiesā Liepājā.