Latvijā pēta, vai vientuļie tēvi ir tikai brīvdienu izklaidētāji

Tēvi, kuri nedzīvo kopā ar saviem bērniem, ar tiem pavada vidēji 15% no kopējā stundu skaita gadā - to, analizējot Latvijas tiesu praksi, secinājis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieks sociālantropologs Andris Saulītis Latvijas Zinātnes padomes finansētajā projektā Valsts īstenošana un biosociālās saiknes (RELATE.LV). Lai gan kopš 2016.gada ir vērojams divu procentpunktu pieaugums, pētnieks uzskata, ka tas ir pārāk neliels, un šie ar bērniem kopā nedzīvojošie tēvi sabiedrības ieskatā joprojām ir brīvdienu izklaidētāji.

Latvijā šķiras aptuveni puse laulāto, un šajā ziņā mūsu valsts ir starp ES līderiem.

Īpaši sāpīgi to pārdzīvo nepilngadīgie bērni, jo sevišķi, ja vecāki nespēj bez konfliktiem vienoties, pie kā bērns dzīvos un kādas būs tikšanās iespējas. Pētījumā skatīta tiesu prakse Latvijā trīs gadu garumā, noskaidrojot, cik dienu un stundu tiesas piešķir šķirtajiem tēviem, lai tiktos ar saviem bērniem. Analizēti tika gadījumi, kur vecāki nav varējuši vienoties bez tiesas palīdzības.

Pētījums liecina, ka tikai katrs trešais šķirtais tēvs saskaņā ar tiesas spriedumu saņem tiesības izguldināt bērnu pie sevis pa nakti. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc gadā šie tēvi ar bērniem pavada tikai 15% laika. Lielāks piešķirto saskarsmes stundu skaits ir tēviem Rīgā, kam pētnieks saskata divus izskaidrojumus. No vienas puses, iespējams, ārpus galvaspilsētas vecāki bieži nedzīvo viens otra tuvumā, tādēļ saskarsme objektīvu apstākļu dēļ var būt mazāka nekā gadījumos, kad abi bērna vecāki dzīvo Rīgā. No otras puses, tas var liecināt, ka ir atšķirīga izpratne par tēva lomu šķirtajās ģimenēs galvaspilsētā un reģionos.

Pētnieks uzsver, ka tiesas nav pilnībā brīvas savos spriedumos - pieņemot lēmumu, tās balstās gan uz sabiedrības uzskatiem par tēvu saskarsmes laiku, gan pašu tēvu iesniegtajām prasībām lietas ierosināšanas pieteikumā. "Pētījuma rezultāti rāda, ka sabiedrībā pastāv atšķirīgi uzskati, kā vientuļajām mātēm un vientuļajiem tēviem ir jāiesaistās bērna audzināšanā," norāda sociālantropologs. Kā pozitīvu tendenci Andris Saulītis iezīmē to, ka tiesas arvien biežāk aicina abas puses izmantot mediatorus un atgriezties tiesā jau ar izlīgumu. Pēdējo trīs gadu laikā gandrīz pusē gadījumu lietas iznākums ir izlīgums, bet agrāk tiesas lielākoties tikai daļēji apmierināja prasību.