Vien aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ierakstu nelegāla ieguve mūziķiem rada finansiālus zaudējumus un ka uzņēmumiem ir pienākums maksāt atlīdzību mūziķiem par viņu radīto mūzikas ierakstu izmantošanu uzņēmējdarbībā, tos atskaņojot publiskās vietās un pasākumos, noskaidrots pētījumu aģentūras "Kantar" aptaujā, kas veikta pēc Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pasūtījuma.
Kā informēja LaIPA komunikācijas konsultante Kristīne Bambe, pētījumā noskaidrots, ka 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, ka mūziķu tiesības tiek aizsargātas ar likumu, savukārt 13% iedzīvotāju tam nepiekrīt. 5% iedzīvotāju neesot bijuši informēti par to, ka likums aizsargā mūziķu tiesības, savukārt 13% iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi.
Teju puse - 49% - Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ierakstu nelegāla ieguve mūziķiem rada finansiālus zaudējumus.
Saskaņā ar LaIPA pētījumu, 54% Latvijas iedzīvotāju piekrīt tam, ka uzņēmumiem ir pienākums maksāt atlīdzību mūziķiem par viņu radīto mūzikas ierakstu izmantošanu uzņēmējdarbībā, tos atskaņojot publiskās vietās un pasākumos, savukārt 32% tā neuzskata. Līdzīga tendence iezīmējusies arī 2017.gada rudenī, kad LaIPA ikgadējā pētījumā tika noskaidrots, ka 56% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka mūziķiem pienākas atlīdzība par viņu skaņdarbu publisku atskaņošanu veikalos, pasākumos, restorānos un citās līdzīgās vietās.
Vairāk nekā puse - 57% - Latvijas iedzīvotāju 2020.gadā atbalsta viedokli, ka uzņēmumiem maksājot atlīdzību par mūzikas ierakstu izmantošanu publiskās vietās un pasākumos, tas vienlaikus sekmē arī mūziķu radīto ierakstu nonākšanu līdz klausītājiem, savukārt 27% tam nepiekrīt.
"Atskaņojot mūzikas ierakstus, tiek veicināti autoratlīdzību ieņēmumi un mūzikas radītāji var saņemt atlīdzību par ieguldīto darbu skaņdarbu tapšanā un turpināt jaunradi. Ilustrējot finansiālo apjomu - ārkārtas situācijas laikā būtiski tika ietekmēti autoratlīdzību ieņēmumi un šo dažu mēnešu laikā zaudētie ieņēmumi no mūzikas publiskajiem atskaņojumiem ir mērāmi teju miljona eiro apmērā," uzsver organizācija.
Vienlaikus aptauja atklājusi, ka 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ierakstu atskaņošana publiskās vietās rada vēlmi tajās uzturēties ilgāk, savukārt 22% tam nepiekrīt. Tāpat noskaidrots, ka 93% uzskata, ka mūzikas ierakstu atskaņošana publiskā vietā veido patīkamu gaisotni, bet 21% uzskata, ka mūzikas ieraksti publiskā vietā palīdz mazināt neērtības sajūtu.
Pētījumā secināts, ka mūzika iedzīvotājiem ir nozīmīga un ikdienā klātesoša. Kopumā 93% Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem klausoties mūzikas ierakstus, bet katru dienu mūzikas ierakstus klausās 52% iedzīvotāju. Šis rādītājs salīdzinājumā ar iepriekš veikto mērījumu 2018.gada pavasarī ir samazinājies - tad katru dienu mūzikas ierakstus klausījās 57% iedzīvotāju.
Kopumā LaIPA vērtē, ka iedzīvotāju izpratni par intelektuālo īpašumu var vērtēt ar plusa zīmi - 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ieraksti ir intelektuālais īpašums, savukārt 12% tam nepiekrīt. 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka nezina, kas ir intelektuālais īpašums, savukārt 21% neesot konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
"Mūzika būtiski spēj ietekmēt cilvēku noskaņojumu - katrs no mums ir pieredzējis, kā publiskā vietā atskaņotie skaņdarbi mūs uzlādē, nomierina vai palīdz atraisīties. Uzskatu, ka uzņēmēju un sabiedrības izglītošana par mūzikas ietekmi uz mūsu ikdienas procesiem, ir labākais veids veiksmīgai savstarpējai sadarbībai starp mūzikas radītāju un tās patērētāju," sacījusi LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.