Čigāni pēc Saeimas vēlēšanām organizēs mītiņu čigānu organizāciju apvienošanas idejas atbalstam, šāds lēmums pieņemts pēc pagājušajā sestdienā notikušā Latvijas čigānu apvienošanas kongresa, kas tika izjaukts.
Kā aģentūrai LETA stāstīja kongresa organizatoru pārstāvis Mihails Mušta, apvienošanas kongresa organizatoriem ir kongresa videoieraksts, kuru viņi plāno noskatīties, lai konstatētu tos cilvēkus, kuri čigānu valodā izkliedza replikas "Ko šeit dara krievu čigāni? Viņiem te nav vietas!", kas vērtējams kā tiešs mēģinājums nacionālā naida kurināšanai Latvijas čigānu diasporā. Kongresa organizatori plāno vērsties arī tiesībsargājošajās organizācijās, lai tās izvērtē provokāciju rīkotāju atbildību.
"Mēs bijām aicinājuši visus čigānus. Mūsu kongresa mērķis nebija noskaidrot, kurš no čigānu dialektiem ir pareizāks. Eiropā ir aptuveni 40 čigānu valodas dialekti, bet Latvijā visbiežāk tiek lietots krievu un latviešu čigānu valodas dialekts, kas būtiski neatšķiras, un šeit dzīvojošie čigāni savstarpēji var saprasties. Provokācijas bija iepriekš plānotas," sacīja Mušta.
Viņš informēja, ka oficiāli organizētā mītiņā tiks noskaidrots tautas viedoklis par čigānu organizāciju apvienošanas nepieciešamību. Jau patlaban reģionos čigāni atbalsta apvienošanās ideju, kas liecina, ka tā ir nepieciešama un atbalstāma ideja.
Mušta stāstīja, ka 9.Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (SC), parlamentārietis un 10.Saeimas deputāta amata kandidāts Sergejs Mirskis (SC) uz kongresu bija aicināti tādēļ, ka viņi ir aktīvi palīdzējuši risināt čigānu jautājumus augstākajā līmenī.
Kā ziņots, pagājušajā sestdienā notikušajā Latvijas čigānu apvienošanas kongresā izcēlās asa vārdu pārmaiņa starp cilvēkiem, kuri bija ieradušies uz Čigānu biedrību savienības un Latvijas Čigānu tautu apvienības organizēto Latvijas čigānu apvienošanas kongresu.
Viedokļu sadursme izcēlās brīdī, kad kāds no kongresa organizētāju pārstāvjiem sāka runāt valodā, kas nebija saprotama lielai daļai atnākušo čigānu. Tāpat neskaitāmi klātesošie pārmeta jaunās biedrības potenciālajiem dibinātājiem slēptu politisko reklāmu un mēģinājumu izkrāpt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus citiem mērķiem, nevis čigānu interešu aizstāvēšanai.
Organizācijas "Latvijas Čigānu biedru apvienība un augstākā čigānu padome" prezidents Osvalds Jezdovskis palūdza konferences organizatoriem mikrofonu un jautāja, kādam mērķim šis pasākums tiek rīkots un kāpēc vairākas čigānu organizācijas par to nebija informētas. "Parastā priekšvēlēšanu akcija," sacīja Jezdovskis, kurš iestājās par to, lai kongress notiktu latviešu valodā. Zālē izskanēja, ka 97% Latvijā dzīvojošo čigānu ir Latvijas pilsoņi, tāpēc arī kongresam būtu jānotiek latviešu valodā.
Vislatvijas čigānu sabiedrības "Nevo Drom" valdes priekšsēdētājs Anatolijs Berezovskis arī pauda sašutumu, ka par šodienas kongresu viņš dzirdējis tikai no plašsaziņas līdzekļiem. Turklāt jauna čigānus apvienojoša organizācija nemaz neesot vajadzīga, jo pirms trīs mēnešiem tāda jau tikusi nodibināta, sacīja Berezovskis. "Nepārkāpsim tās tradīcijas, kas ir iekaltas akmenī," sacīja "Nevo Drom" līderis, aicinot svešā vārdā "nerīkot nekādas darba grupas".
Pēc tam lielākā daļa atnākušo čigānu demonstratīvi atstāja konferenču zāli un devās ārā. Tikmēr kongress "Maritim" konferenču zālē turpinājās, klāt esot pārdesmit cilvēkiem.
Kongresa organizatoru pārstāvis Mihails Mušta aģentūru LETA iepriekš informēja, ka lēmums apvienot organizācijas pieņemts, lai tās beidzot varētu oficiāli vērsties pēc aizstāvības starptautiskās organizācijās, arī Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Līdz šim čigāni nav apvienojušies vienā organizācijā, kas ierobežo iespējas izmantot tās ES atbalsta programmas, kas paredzētās dalībvalstu minoritāšu iedzīvotājiem, iepriekš klāstīja Mušta.