Krauze pārmet "neviennozīmīgu attieksmi" ATR komisijā pret deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem

Saeimas opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS) ir vērsies ar iesniegumu Saeimas Prezidijā, kurā norāda uz "neviennozīmīgu attieksmi" pret deputātiem, pašvaldību pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības locekļiem parlamenta Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijā un prasa situācijai rast risinājumu.

Iesniegumā Prezidijam un ATR priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam (AP) politiķis apraksta situāciju 21.aprīļa ATR komisijas sēdē, kas notika attālinātā režīmā, izmantojot video konferences datorprogrammu. "Līdzīgi kā tas bija iepriekšējās sēdēs, kas notika šādā formātā, novēroju virkni problēmu un neviennozīmīgu attieksmi pret tiem deputātiem, pašvaldību pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kas vēlējās izteikt viedokli un ņemt dalību sēdes norisē," pauda politiķis.

Viņš norādīja, ka datorprogramma pieļauj iespēju reģistrēt jebkādu lietotājvārdu, līdz ar to "komisija pilnīgi nepamatoti ierobežo to cilvēku tiesības", kas reģistrējušies ar kādu saīsinājumus vai tikai savu vārdu, neļaujot tiem pieteikties runāšanai un viedokļa paušanai.

Krauze pauda, ka arī viņš kā deputāts nevarēju pieslēgties sanāksmei no sava tālruņa. Attālinātā sēdē tiesības uz vārdu būtu dodamas neatkarīgi no izmantotā lietotājvārda un persona sevi identificētu, nosaucot nepieciešamos datus. Jāņem vērā, ka arī personas attēls ir redzams videokamerā, kas ļauj pilnībā identificēt cilvēku, skaidro politiķis.

Kā aģentūru LETA informēja "Attīstībai/Par!" pārstāve Lāsma Bindere, Plešs skaidro, ka ATR komisijas sēdēm, īpaši pieslēdzoties, sekoja ļoti liels interesentu skaits. Vienai no sēdēm brīžiem līdzi sekoja gandrīz 100 dalībnieku, kas jebkura formāta komisijas sēdei tas ir rekordaugsts skaits. "Pat Saeimas komisiju sēžu zālēs fiziski nav tik daudz vietu tik plašam apmeklētāju skaitam," atzīmējis komisijas vadītājs.

Pēdējā ATR komisijas sēde tika translēta arī Saeimas mājaslapā. "Tā ir neierasta prakse, jo, parlamentam strādājot ikdienas režīmā, komisiju sēžu translācija mājaslapā tiek nodrošināta samērā retos gadījumos. Tas nozīmē, ka sēdes norisei līdzi varēja sekot neierobežots interesentu skaits," uzskata Plešs.

Lai izvairītos no nevajadzīgiem incidentiem, attālināto sēžu norisē būtisks ir arī drošības aspekts, tāpēc cilvēku, kurš pieslēdzas videokonferencei, ir jāspēj identificēt, skaidrojis politiķis, norādot, ka tas nav sarežģīti - līdzīgi kā klātienes sēdēs visiem dalībniekam ir jānorāda savs vārds, uzvārds un organizācija, kuru viņš pārstāv. Vienlaikus nevienam Saeimas deputātam, arī tādam, kurš nestrādā ATR komisijā, bet bija paudis vēlmi sēdē piedalīties, dalība neesot liegta, paudis politiķis.

Sēdes tehniskā norise ir atkarīga gan no komisijas, gan no katra tās dalībnieka tehniskā nodrošinājuma, par Pleša pausto informēja AP pārstāve. Lai meklētu uzlabojumus videokonferences nodrošināšanai, komisija savā darbā izmantojusi platformas, ka ir vienas no populārākajām videokonferenču rīkošanai gan Latvijā, gan pasaulē.

"Vienmēr var vēlēties labāku video vai skaņas kvalitāti, taču, neskatoties uz attālināto darbu, sēdes norit raiti, deputāti debatē un pieņem lēmumus," pauda politiķis. Viņš joprojām uzskata, ka ATR "ir jāpieņem - pretējā gadījumā mēs pakļaujam reģionus un iedzīvotājus aizvien lielākai nevienlīdzībai, kas Covid-19 krīzē nav pieļaujams".

Savukārt Krauze norāda, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās, no kurienes tiek vadīta sēde, ir pilnībā aprīkotām 12 darba vietām, lai ievērotu nepieciešamos drošas distances noteikumus sēdes norisei. Krauze uzskata, ka komisijas darbs noritētu daudz produktīvāk un korektāk, ja komisijas deputāti tiktu aicināti piedalīties sēdēs klātienē, līdzīgi kā tas ir Saeimas sēžu laikā.

Tas ļautu ievērojami mazināt nevienlīdzīgu attieksmi gadījumos, kad tehnisku vai citu iemeslu dēļ, ja komisijas opozīcijas deputāts laikā neatbild par savu balsojumu, tad no komisijas vadītāja tiek pieņemts, ka deputāts balsošanā nepiedalās, bet ja laikā neatbild pozīcijas deputāts, tad par to tiek vairākkārt pārjautāts un pat atsevišķi telefoniski zvanīts, lai noskaidrotu deputāta balsojumu, pauda politiķis.

Krauze akcentē, ka ATR īstenotāji vairākkārt esot uzsvēruši to, cik nozīmīga ir pašvaldības vadītāju un iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana, lai ievērotu Satversmē nostiprinātos demokrātijas principus attiecībā uz pašvaldības teritoriju pārgrozīšanu. "Pašreizējā sēžu norises prakse liecina par pilnīgi pretējo, proti komisija dod vārdu tikai un vienīgi komisijas deputātiem un atsevišķām pieaicinātām personām," pauž politiķis, kurš norāda, ka tādējādi ir ierobežota sabiedrības viedokļa uzklausīšana.

Deputāts pauž, ka, ņemot vērā, ka ir pilnībā ierobežota sapulču, protestu un gājienu organizēšana, kas ir viena no iedzīvotāju pamattiesībām, lai paustu savu viedokli un cīnītos par savām tiesībām demokrātiskā sabiedrībā, tad neļaujot izteikt savu viedokli komisijas sēdēs par Latvijas tautai tik svarīgu jautājumu, tiekot veikts rupjš Satversmes 100.pantā nostiprinātais tiesību pārkāpums.

Satversmes 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un ka cenzūra ir aizliegta.

Krauze akcentē, ka situācijas maiņa ir īpaši svarīga, jo drīzumā tiks sākts skatīt konkrētus priekšlikumus par katras pašvaldības robežām pēdējā lasījumā un citas iespējas tikt uzklausītiem pašvaldību pārstāvjiem vairs nebūšot. Politiķis rosina komisijas sēdes organizēt klātienē, piedaloties gan komisijas deputātiem, gan citiem, kuri vēlas.

Pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus var uzklausīt vai nu klātienē nodrošinot piesardzību un distanci vai arī attālināti dodot vārdu apspriežot katru konkrēto priekšlikumu, norāda deputāts.

Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienības deputāti iepriekš ATR komisijas sēdē aktualizēja jautājumu par to cilvēku uzklausīšanu komisijas sēdēs, kurus skar ATR veikšana.

Savukārt komisijas vadītājs Plešs skaidroja, ka jau iepriekšējā komisijas sēdē esot panākta vienošanās par komisijas sēdes norises jautājumiem.

Jau vēstīts, ka ar ATR īstenošanu līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 40 pašvaldības.