Brīdī, kad nebūs neviena zemessarga, valstiskums tiks apdraudēts. Viens no uzdevumiem ir profesionalizēt Zemessardzi, iesaistot tajā no armijas atvaļinājušos kareivjus un instruktorus, - par Zemessardzes lomu intervijā laikrakstam "Diena" saka Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
Zemessardze ir pats svarīgākais indikators, ka ir pilsoņi, kas vēlas šo valsti aizsargāt, kuri vēl redz šīs valstiskās vērtības, ir gatavi ziedot brīvo laiku, lai piedalītos plānveidīgā, apzinātā valsts aizsardzības nostiprināšanā.
"Es uzskatu, ka jautājums par zemessardzes lomu nav pietiekami izdiskutēts. Šobrīd kā komandieris esmu šo jautājumu aktualizējis un to arī turpināšu darīt - skatīties uz šo organizāciju mūsu valsts aizsardzības plānu kontekstā, tāpat arī vērtēšu zemessardzi kā plašāku fenomenu," norāda NBS komandieris.
Zemessardzē vairāk nekā 10% ir augstākā izglītība, 244 no 7000 zemessargu ir vietējie deputāti. Tā ir sociāli un politiski aktīva sabiedrības daļa. Otrais punkts - militārais.
Graube uzskata, ka, pretnostatot pilnā laika karavīrus un zemessargus, rodas konfrontācijas sajūta, "tāds kā sacensības vai neizpratnes gars".
NBS komandieris uzskata, ka tā ir pilnīgi aplama pieeja. "Es nekad nemēģināšu izvirzīt zemessardzei tādus uzdevumus, kādi ir izvirzīti speciālo uzdevumu vienībai – 1. un 2. kājnieku bataljonam. Nemēģināsim šīs vienības attīstīt līdz profesionālajam līmenim, nav nedz nepieciešamības, nedz iespēju, bet nevar apgalvot, ka zemessargi nav kaujas spējīgi. Drīzāk jājautā, vai ir pietiekami darīts, lai viņus nostiprinātu," situāciju skaidro Graube.
Zemessardzei divdesmit gadu laikā joprojām nav izveidota jaunāko komandieru apmācības sistēma. Instruktoru skola Cēsīs vai virsnieku izglītība akadēmijā, kas būtu vieta ārrindas zemessargu nodaļu komandieru, vadu komandieru sagatavošanai - tur tas nav iespējams. Viņi nevar apgūt pilno kursu, vienkārši fiziski to nespēj izdarīt, jo šiem cilvēkiem ir jāstrādā un mēs arī nespētu par to samaksāt. Viņiem nav tālmācības vai neklātienes, vai kādu citu saīsināto kursu.
Pēc Graubes teiktā, Zemessardze risina šīs problēmas, tai ir iekšējās mācības - bataljona līmeņa, novada līmeņa, arī visas Zemessardzes līmeņa kursi. Viņaprāt, valsts bruņoto spēku rīcībā ir nopietnas mācību iestādes, ir instruktori ar kaujas vai misiju pieredzi, ko pat bez lieliem līdzekļiem, piešķirot trīs četras papildu štata vietas, varētu izmantot šādiem zemessargu kursiem. "Tas gan nenozīmē, ka ņemšu nost līdzekļus un pārdalīšu par labu Zemessardzei," piebilst NBS komandieris.
Zemessardzes uzturēšana neesot NBS pašmērķis, "patiesība ir vienkārša - zemessardzei nav alternatīvas". Ar pieciem tūkstošiem profesionāļu, no kuriem liels skaits ir plānotāju, štāba darbinieku, mēs valsti nespēsim aizstāvēt, un "es kā komandieris nevaru atļauties riskēt un paļauties vienīgi uz NATO 5.paragrāfu", uzsver Graube.
"Tas nebūtu militāri pareizi, jo arī NATO mēs esam maza, bet pašaizsardzībā stipra valsts un esam garants arī NATO. Līdz ar to stiprinām arī NATO pašaizsardzību vai NATO teritorijas neaizskaramību. Situācijas var būt dažādas - NATO spēkiem var būt vajadzīgs zināms dienu skaits, lai tie izvērstos, pieņemtu politiskos lēmumus nākt palīgā, tā ir valsts atbildība šajā īsajā periodā garantēt savu drošību. Tā ir vienkārša patiesība un katrai vienībai - vai gaisa spēkiem, vai zemessardzei - ir sava vieta šajā uzdevumā," skaidro NBS komandieris.
Graube Zemessardzi uztver kā daļu no nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Nav tāda sadalījuma: zemessardze un pārējie. Tā ir tā plaisa, kuru es centīšos pēc iespējas aizlīdzināt, lai ir tikai viena izpratne: ka tikai kopā mēs esam spēks, mums ir tikai viens mērķis, uzdevums - aizsargāt šo valsti, un es kā komandieris nevaru iedomāties, ka krīzes vai kādās citās situācijās būs kaut kādas divas komandķēdes, divas komandstruktūras, kas viena otru dublētu," saka NBS komandieris.
Aktuālas esot rezervju jeb atvaļināto kareivju, instruktoru jautājums. Pašlaik jau ir pāri par tūkstoti karavīru un virsnieku ar misiju pieredzi, kas ir atvaļinājušies. "Un, ja vien viņi brīvprātīgi neiestājas zemessardzē, tad aizsardzībai ir zuduši. Vajag saprast, kā viņus piesaistīt zemessardzei. Tad profesionalizēsim zemessardzi, kas atrodas visā Latvijas teritorijā," uzskata Graube.