Valsts prezidents Egils Levits atbalsta Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarinājumu par vienu mēnesi.
Prezidents intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka Latvijai ir divas iespējas. Viena - iedzīvotājiem saslimst tādā skaitā, ka medicīnas dienesti to vairs "nevar turēt". Vai arī ir jāpaliek ilgāk mājās un tas, protams, ietekmē ekonomiku.
Viņaprāt, Latvijas valdība ir atradusi "zelta vidusceļu". "Šis vidusceļš vienlaicīgi palīdz stabilizēt vīrusa izplatību un arī ne pārmērīgi kaitē ekonomikai. Tā kā es teiktu, ka šis ir pareizais ceļš, kā izkuģot cauri divām klintīm," teica Levits.
Attiecīgi prezidents atbalsta valdības plānoto ārkārtējās situācijas pagarinājumu par vienu mēnesi.
Runājot par ekonomiskajiem zaudējumiem, prezidents sacīja, ka šī ekonomiskā krīze atšķiras no visām iepriekšējām. Pēc viņa teiktā, šajā krīzē uzdevums ir nevis tik daudz pārstrukturēt ekonomiku, kā tas bija iepriekšējo gadījumā, bet gan "pārziemot".
"Arī ekonomisti saka - ja mēs saprātīgi izturam šo pārziemošanas periodu, tādā gadījumā šī krīze nebūs tik ilga un augšupeja būs ātrāka. Un es domāju, ka patlaban arī Latvijas politika ir vērsta uz šo ekonomisko pārziemošanu," sacīja Valsts prezidents.
Izvērtējot uzņēmuma kvalificēšanos dīkstāves pabalstam, Valsts prezidents Egils Levits aicina nešķirot tos pēc nodokļu parādiem.
Ja uzņēmums kvalificējas dīkstāves pabalstam, to izmaksā darba ņēmējiem. Kā intervijā Latvijas Televīzijas radījumā "Rīta panorāma" sacīja Levits, tas, vai darba devējs ir nomaksājis nodokļus vai nav, nav darba ņēmēja kļūda. "Tā kā es teiktu, ka šie cilvēki ir jāiekļauj," viņš teica, atzīstot, ka par to jau ir domāts un diskusijas notiek.
Levits sacīja, ka ir runājis ar premjeru par šīs situācijas risināšanu, kā arī šodien to plāno pārspriest ar ekonomikas ministru.
Tāpat prezidents uzskata, ka pabalsta griesti, kas patlaban ir 700 eiro, ir jāpalielina strādājošajiem ar apgādājamiem. Par to pirmdien koalīcijā ir panākta konceptuāla vienošanās.
Prezidents arī norāda, ka pabalstu saņēmēju lokā jābūt valdes locekļiem.
Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai "pārziemotu". "Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba," viņš uzsvēra.
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu.
Tostarp, uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nav iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam ir nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja. Uzņēmumam ar nodokļu parādu vispirms jāsakārto nodokļu parāda situācija, lai uz to brīdi, kad VID tiek iesniegts iesniegums par dīkstāves pabalstu, nodokļu parāds ir samaksāts vai tam ir piešķirts samaksas grafiks. Lai saņemtu nodokļu parāda samaksas grafiku, jāvēršas VID ar attiecīgu iesniegumu, un, ja lēmums būs pozitīvs, var sniegt iesniegumu par dīkstāves pabalstu.
Dīkstāves pabalstu var saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1000 eiro.
Savukārt, lai dīkstāves pabalstu varētu saņemt gadījumā, ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 1000 eiro, šim uzņēmuma ir jābūt piešķirtam nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājumam vai noslēgtai vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.
Pirmdien valdošajā koalīcijā ir panākta konceptuāla vienošanās dīkstāves pabalstu saņēmējiem piešķirt papildu 50 eiro par katru bērnu. Vēl gan valdībai par to jāpieņem gala lēmums.
Tāpat valdība šonedēļ plāno vienoties par atbalsta mehānismiem Covid-19 radītās krīzes skarto mazo uzņēmumu valdes locekļiem. Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Karinš (JV), līdz ceturtdienai plānots nonākt līdz gala risinājumam, kā atbalstīt mazo uzņēmumu valdes locekļus, atgādinot, ka patlaban šīs personas dīkstāves pabalstiem pieteikties nevar.
Kariņš norādīja, ka valstī ir daudz mazo uzņēmumu, arī ģimenes uzņēmumu, kuros strādā tikai viens vai divi cilvēki, bet abi ir valdes locekļi, kas patlaban nevar saņemt valsts atbalstu. "Skatīsimies, kā var atbalstīt," teica premjers.
Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets attālinātā sēdē skatīs vairākus ar ārkārtējo situāciju saistītus noteikumu projektus.
Premjers otrdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes izteicās, ka Ministru kabinetā paredzama detalizētāka diskusija par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.
Ministri izskatīs arī Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos".
Tāpat tiks skatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai. Valdība arī lems par grozījumiem noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.
Valdības sēdes dienaskārtībā ietverti arī divi Finanšu ministrijas sagatavoti dokumenti, proti, rīkojuma projekts par par likumā "Par valsts budžetu 2020.gadam" noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu. Tāpat tiks satīti grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm".
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
