Stājas spēkā bargāki sodi par ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārkāpšanu

 
©Kaspars Krafts/F64

Šodien stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz, ka tiesībsargi varēs piemērot administratīvo atbildību par dažāda veida informācijas slēpšanu saistībā ar Covid-19 slimību, savukārt naudas sodi par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu turpmāk būs krietni bargāki un varēs sasniegt 2000 eiro.

Administratīvā atbildība turpmāk noteikta arī personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar infekcijas slimību slimu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija. Par pārkāpuma izdarīšanu varēs piemērot naudas sodu no desmit eiro līdz 2000 eiro. Kompetentās iestādes pārkāpuma izskatīšanā būs Valsts policija un pašvaldības policija.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikta administratīvā atbildība par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu. Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai draudēs naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Tāpat maksimālais administratīvais sods par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu turpmāk varēs sasniegt 2000 eiro.

Līdz šim maksimālais soda apmērs bija 700 eiro, bet turpmāk fiziskajām personām par epidemioloģisko prasību neievērošanu varēs piemērot sodu no desmit eiro līdz 2000 eiro.

Savukārt juridiskām personām sodu varēs piemērot no 140 eiro līdz 5000 eiro apmērā. Tāds pats naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām paredzēts par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

Ar likumu noteikti arī valsts institūciju darbības pamatprincipi un valsts institūciju un privātpersonu atsevišķas tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.

Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību.

Ar likumu noteikts, ka valsts institūcijām darba organizācija būs jāveic tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpildītu uzdevumus, pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, kā arī darba organizācija jāpielāgo ārkārtējās situācijas apstākļiem, piemēram, ierobežojot tiešus savstarpējos kontaktus, ievērojot attālinātu darba režīmu un strādājot elektroniskajā vidē.

Likums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai varēs iesniegt tikai rakstveidā. Rakstveida forma ietver gan pašrocīgi parakstītu dokumentu, gan elektronisku dokumentu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likumam.

Tāpat, ņemot vērā, ka valstī ir noteikta virkne piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai, kas saistīti ar nepieciešamību personām ievērot sociālo distancēšanos maksimāli izvairoties no tieša klātienes kontakta personu starpā, noteikts, ka tiesā nozīmētās mutvārdu tiesas sēdes tiks skatītas klātienē tikai tajās lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību.

Vienlaicīgi noteikts, ka civillietās tiesai ir tiesības noteikt iepriekš noteikto mutvārdu lietas izskatīšanu rakstveidā, ja ir iespējams pilnvērtīgi nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un ja tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Gan par tiesas sēžu pārcelšanu, gan par pieņemto lēmumu iepriekš mutvārdos paredzēto lietu turpmāk izskatīt rakstveida procesā tiesai ir pienākums informēt procesā iesaistītās personas.

Ar likumu tiek pārtraukta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, izņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā, kā arī personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē un naktspatversmē.

Tāpat noteikts, ka pašvaldībai nekavējoties jānodrošina bērna aprūpe bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kuras ir pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, pēc vecāka lūguma, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un nav iespējams nodrošināt bērna atrašanos drošos apstākļos pie otra vecāka, radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

Likums arī nosaka, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija, ir tiesības nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensijas atbilstoši NMPD neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam, vienlaikus saglabājot personām arī piešķirto izdienas pensiju.

Lai novērstu ārkārtējās situācijas radīto seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš ar likumu tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Savukārt izglītības iestādēm, kam akreditācijas termiņš beidzas laika posmā līdz šī gada 31.augustam, tas pagarināts līdz 31.decembrim.

Ar likumu regulēti arī vairāki citi jautājumi, tostarp nosakot nosacījumus, ar kādiem pašvaldības domes un komiteju sēdes var notikt attālināti.

Šodien stājas spēkā likuma arī grozījumi, kas paredz ārkārtējās situācijas laikā ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā.

TAP mērķis ir ilgstošu finanšu grūtību risināšana, parādniekam un kreditoriem par to vienojoties. Līdz ar grozījumiem ir noteikti labvēlīgāki nosacījumi TAP īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteikts periods pēc tās beigām - seši mēneši -, nosakot, ka šajā periodā TAP pasākumu plānu - gan sākotnējo, gan to grozot - var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā.

Tāpat noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.

Akceptēts arī Tieslietu ministrijas (TM) rosinājums ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz personām, kuras jau pašlaik nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi. Noteikts, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos 6% gadā. Šāda tiesību norma mazinās civiltiesisku attiecību pušu strīdu gadījumus, cer TM.

Vienlaikus grozījumi paredz no 12.marta līdz 1.jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, paredzot, ka šis laika posms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis pašlaik. Likumā noteiktais noilguma termiņa tecējuma apturējums būtu attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo ir iespēja prasīt atjaunošanu nokavētajiem civilprocesuāliem termiņiem.

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī un noteiktos pulcēšanās aizliegumus, noteikta iespēja attālināti organizēt biedrību un kooperatīvu sabiedrību biedru kopsapulces, kā arī likumā noteiktās kreditoru sapulces. Biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedrs līdz 1.septembrim varētu piedalīties un balsot biedru sapulcē, fiziski neierodoties uz sapulci, proti, rakstveidā, tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, balsot pirms biedru kopsapulces, kā arī īstenot biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Likumā arī akceptēts priekšlikums, kas paredz, ka ārkārtējās situācijas periodā pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu kartēm vai izmantojot mobilās lietotnes, līdz ārkārtas situācijas beigām būs tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas.

Pasta komersanti darījumu apliecināšanai varēs izsniegt elektroniski sagatavotās reģistrētās kvītis, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības prasības elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.

Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Tiek pieļauts, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina uz kādu laika posmu pēc 14.aprīļa.