Tiesa pazemo advokātu, spiežot sēdēt tiesas zālē pret paša un apsūdzētā gribu

Tiesa, ignorējot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedokli, kā arī ignorējot paša apsūdzētā un viņam uzspiestā, valsts apmaksātā advokāta gribu, kategoriski uzstāj, lai t.s. Lemberga prāvā piedalītos ne tikai Aivara Lemberga izvēlētais, bet arī valsts apmaksātais advokāts Genādijs Ivankins, kuram tādējādi tiesas zālē jāsēž pat četras dienas nedēļā.

Lai gan šā gada 3. februārī zvērināts advokāts Māris Grudulis tiesai iesniedza orderi, kas apliecināja, ka turpmāk M. Grudulis īstenos A. Lemberga aizstāvību pilnā apjomā, tiesa neatbrīvoja no dalības krimināllietā valsts apmaksāto advokātu G. Ivankinu, kurš pret A. Lemberga gribu no tiesas puses viņam tika nozīmēts pērnā gada augustā.

Kopš 3. februāra vairākās tiesas sēdēs tiek apspriests jautājums par G. Ivankina klātbūtnes jēgu. Tiesa noraidīja gan A. Lemberga noraidījumu šim advokātam, gan G. Ivankina lūgumu viņu no lietas atstatīt, jo viņš piekrita A. Lemberga argumentiem. No pašlaik spēkā esošās normatīvās bāzes neizriet, ka bez tiesas atļaujas advokāts drīkst pamest tiesas zāli, nesaņemot no tiesas procesuālo sankciju par procesuālās darbības norises traucēšanu brīdinājuma vai piespiedu naudas veidā. Līdz ar to Latvijā izveidojusies nepieredzēta situācija - tiesa spiež advokātu pret viņa un apsūdzētā gribu veikt aizstāvību, kaut gan apsūdzētajam jau ir savs aizstāvis, kurš tiesas zālē pilda savas aizstāvja funkcijas.

Kā Neatkarīgajai atklāja pats G. Ivankins - šī nebijusī un absurdā situācija raisījusi lielu interesi tiesnešiem arī citās Latvijas tiesās.

Apsūdzība - mākslīgi safabricēta

Lai mēģinātu risināt radušos situāciju, G. Ivankins 10. februārī vērsās pēc palīdzības Latvijas Zvērinātu advokātu padomē. Viņš advokātu padomi lūdza izlemt, «vai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām viņam ir pienākums un tiesības piedalīties t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanā, tai skaitā teikt aizstāvības runu; vai viņa atteikšanās no A. Lemberga lietas turpmākās vešanas tiks uzskatīta par neatbilstošu Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 3.5. punktam, kurā ir noteikts, ka advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, kā arī nedrīkst pārtraukt lietas vešanu brīdī, kad klients nevar atrast citu advokātu vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības.»

Iesnieguma motivācijas daļā advokāts cita starpā norādījis: «2020. gada 10. februārī pasta nodaļā saņēmu apsūdzētā A. Lemberga man adresēto 05.02.2020 iesniegumu, kurā viņš kategoriskā formā izteica man aizliegumu uzstāties tiesas debatēs ar aizstāvības runu, pamatojot šo aizliegumu ar to, ka viņš saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 88. pantu ir atteicies no manis kā no aizstāvja dēļ tā, ka, viņaprāt, manas aizstāvības runas saturs nesakrīt ar viņa pozīciju. Līdz ar ko, un neskatoties uz to, ka, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem (papīra veidā), esmu pārliecināts, ka A. Lembergam izvirzītā apsūdzība nav pamatota un ir mākslīgi safabricēta, izveidojās kolīzija starp advokāta pienākumu sniegt valsts nodrošinātu palīdzību kriminālprocesā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un šīs personas tiesiskajām interesēm, kuras, viņasprāt, nesakrīt ar aizstāvja rīcību.»

Tā juridiski pamatoti sastādītā dokumentā G. Ivankins formulējis iemeslu, kāpēc A. Lembergs atteicies no viņa pakalpojumiem, bet tiesas sēdē pats A. Lembergs to cita starpā formulēja vienkāršāk - G. Ivankins nav iepazinies ar krimināllietas materiāliem, jo tiesa viņam nedeva pietiekami ilgu laiku, lai to varētu izdarīt. Arī pats G. Ivankins tiesas sēdē atzina, ka nav bijis iespējams tik īsos termiņos iepazīties ar tik apjomīgas lietas materiāliem - 263 sējumiem; vairāk nekā 80 liecinieku liecībām, kas sniegtas kādu 8 gadu garumā; prokuroru debašu runu, kas runāta vairāk nekā gada garumā un apkopota vairāk nekā 20 sējumos.

Kā aizstāvību efektīvi var īstenot advokāts, kuram nav dota iespēja iepazīties ar lietas materiāliem?

«Pirmšķietams» absurds

G. Ivankina iesniegums tika izskatīts 25. februāra Zvērinātu advokātu padomes sēdē, piedaloties viņam, kā arī A. Lemberga aizstāvim M. Grudulim, pēc kuras «valsts» advokāts saņēma šādu atzinumu: «Padomes ieskatā Jūsu kā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja dalībai šajā kriminālprocesā šobrīd nav tiesiska pamata, tā kā KPL 80. panta trešā daļa paredz priekšnoteikumu valsts nodrošinātā aizstāvja dalībai kriminālprocesā - ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai cita persona tās interesēs nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību. No Jūsu iesnieguma ir konstatējams, ka Jūsu aizstāvamais ir noslēdzis vienošanos ar zvērinātu advokātu Māri Gruduli. Padomes izpratnē aizstāvja, kas piedalās kriminālprocesā, pamatojoties uz noslēgtu vienošanos ar aizstāvamo, dalība kriminālprocesā izslēdz vienlaicīgu valsts nodrošināta aizstāvja dalību kriminālprocesā. Tomēr ne padomes, bet procesa virzītāja kompetencē ir jautājums par Jūsu tālāku dalību šajā procesā pie augstāk minētajiem apstākļiem un par KPL normu piemērošanu un interpretāciju. Saskaņā ar Advokatūras likuma 55. panta noteikumiem no dotā uzdevuma (Jūsu gadījumā - valsts nodrošinātās aizstāvības veikšanas) atteikties var vienīgi, norādot pamatotus iemeslus. Jūsu vēstulē norādītie apstākļi pirmšķietami varētu liecināt par pamatotu iemeslu esamību, lai atteiktos no aizstāvības veikšanas šajā kriminālprocesā, tomēr padome šajā sakarā nevar izteikt noteiktu viedokli, tā kā padome nav saņēmusi nedz Jūsu aizstāvamā, nedz arī tiesas viedokli par šiem jautājumiem, līdz ar ko padomes rīcībā nav vispusīgas informācijas.»

Lūdz atbrīvot

Apkopojis iepriekš minētās vēstules un Zvērinātu advokātu padomes atzinumu, 3. martā G. Ivankins vērsās ar iesniegumu pie t.s. Lemberga tiesas kolēģijas sastāva priekšsēdētājas Irīnas Jansones, lūdzot lemt par viņa atbrīvošanu no valsts nodrošināta aizstāvja pienākumu pildīšanas konkrētajā prāvā. Iesniegumā advokāts cita starpā norādījis: «Uzskatot, ka apsūdzētais A. Lembergs nepaliks bez juridiskās palīdzības, ja es izstāšos no lietas, par sava iesnieguma motīviem izteicos Padomes sēdē 2020. gada 25. februārī. Manus argumentus Padomes sēdē uzturēja arī apsūdzētā A. Lemberga izvēlēts aizstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis. Uz manu 10.02.2020 iesniegumu saņēmu Padomes 28.02.2020 atbildi, no kuras izriet, ka manis norādītie apstākļi «… pirmšķietami varētu liecināt par pamatotu iemeslu esamību, lai atteiktos no aizstāvības veikšanas šajā kriminālprocesā, tomēr padome šajā sakarā nevar izteikt noteiktu viedokli…». Turklāt Padome norāda, ka tikai procesa virzītāja kompetencē ir jautājums par manu tālāku dalību šajā procesā pie augstāk minētajiem apstākļiem un par Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu un interpretāciju.»

Vai tiešām «procesuālā ekonomija»?

Tomēr 9. martā G. Ivankins saņēmis atbildi, kurā tiesa kategoriski pavēl viņam turpināt būt tiesas zālē. Atbildē cita starpā norādīts: «Kriminālprocess, kurā Jums uzdots veikt valsts nodrošinātu aizstāvību, ir ļoti apjomīgs, krimināllietas materiāli šobrīd sastāv no 264 sējumiem un lietas iztiesāšanas laiks pirmās instances tiesā jau ilgst vairāk nekā 10 gadus, savukārt laiks, ko veltījāt, lai iepazītos ar krimināllietas materiāliem vien ir vairāk nekā pieci mēneši, turklāt esat jau uzsācis uzstāties tiesas debatēs. Tādējādi tiesai kā procesa virzītājam ir pienākums nodrošināt procesuālās ekonomijas principa ievērošanu un izmantot visus iespējamos procesuālos instrumentus, lai nepieļautu iespējamo tiesas procesa nepamatotu novilcināšanu gadījumā, ja vienošanās ar apsūdzētā Aivara Lemberga izvēlētu aizstāvi atkal tiktu izbeigta. Tāpat atzīmējams, ka procesuālās ekonomijas princips ietver sevī noteiktus termiņus procesuālo darbību realizācijai gan tiesai, gan lietas dalībniekiem, procesuālo darbību koncentrāciju pēc iespējas mazākos tiesvedības posmos, formālu procedūru un darbību mazināšanu vai izslēgšanu lietas izskatīšanas gaitā, procesuālo resursu un izmaksu samazināšanu. Tādējādi ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu un leģitīmu Jūsu turpmākas valsts nodrošinātas aizstāvības veikšanu kriminālprocesā apsūdzētajam Aivaram Lembergam.»

Advokāts kā «depozīts»

Kā sarunā ar Neatkarīgo norādīja pats G. Ivankins, kopš 10. februāra uzkrātais dokumentu kopums, kurā iztirzāta viņa klātbūtne šajā kriminālprocesā, jau pats par sevi apliecina, ka «Lemberga tiesības uz viņa izvēlētā aizstāvja ekskluzīvo piedalīšanos kriminālprocesā ir pārkāptas».

Komentējot tiesas sniegto atbildi, G. Ivankins teica: «Teksts bija korekts, formulējumi, salīdzinot tos ar ierastām birokrātiskām «atrakstīšanām», ir neparasti, taču skaidri un saprotami. No tiesas atbildes izriet, ka es šajā prāvā esmu tāds kā depozīts. No atbildes secināms, ka neviens cits Lemberga advokāts it kā nepārzina visu lietu un es esot tas vienīgais advokāts pasaulē, kurš to pārzina, un, tā kā es četru ar pusi mēnešu laikā esot iepazinies ar visiem 263 sējumiem, tad tiesa mani nevarot laist vaļā. Kad advokātu padomē skatīja manu lūgumu, visi bija izbrīnīti, kādēļ tiesa mani no šīs krimināllietas neatbrīvo. To paredz likums. Izrādās - ir likums, un ir likumsakarības. Šis ir ļoti interesants gadījums. Piedalos daudzās un dažādās citās tiesvedībās. Citās tiesās tiesneši ar neslēptu interesi man jautā - kas jums tur notiek tajā prāvā? Izveidojusies nebijusi juridiskā situācija - apsūdzētajam ir valsts nodrošinātais advokāts un paša izvēlēts advokāts. Tā pēc likuma nevar būt.»

Runājot par savām sajūtām, piespiedu kārtā sēžot tiesas zālē, G. Ivankins teica: «Šobrīd jūtos kā grauds starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses, kā advokāts, būdams pie tiesu sistēmas piederīgā persona un saskaņā ar likumu esmu nozīmēts valsts nodrošinātai aizstāvībai; bet, no otras puses, mans aizstāvamais A. Lembergs viennozīmīgi izteica neapmierinātību ar manu piedalīšanos šajā prāvā. Šajā sakarā esmu neapskaužamā situācijā, proti, pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem esmu pārliecināts, ka A. Lemberga vaina viņam inkriminēto nodarījumu izdarīšanā nav pierādīta, bet pats apsūdzētais nevēlas saņemt palīdzību no «valsts» advokāta.

Uzskatu, ka vismaz mūsu valstī šis ir unikāls gadījums.»