Valdību stabilizējusi krīze. Pagaidām

© Dāvis Ūlands/F64

Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro atļaujas strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju zaudēšanas radītie satricinājumi valdībā bijuši īslaicīgi. Partijas KPV LV virzītais viņa pēctecis ir pieņemams teju visiem koalīcijas partneriem.

Taču beidzoties vīrusa Covid-19 radītajai krīzes situācijai, var prognozēt jaunu politiskās situācijas saasināšanos - to KPV LV līderi neslēpj.

Pirmdien KPV LV uz Saeimas frakcijas sēdi pulcēja savus biedrus, lai, vairāk nekā divas stundas apspriežoties, izlemtu - palikt valdībā vai, rīkojoties atbildīgi, samierināties ar R. Nemiro zaudēto amatu un virzīt tam citu kandidātu. Organizācijā pastāv arī viedoklis, ka KPV LV vajadzētu sagraut šo koalīciju, lai veidotu jauna sastāva vadību, taču vairums organizācijas pārstāvju tomēr nolēmuši vīrusa radītajai krīzei nepievienot arī politisko krīzi. Tādēļ par R. Nemiro pēcteci nolemts virzīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Jāni Vitenbergu. Vienlaikus R. Nemiro premjerministram Krišjānim Kariņam iesniedzis atlūgumu, bet viņa pienākumus līdz jaunā ministra apstiprināšanai amatā apvienošanas kārtībā pildīs iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka KPV LV pielaides valsts noslēpumam atņemšanu R. Nemiro saista ar viņa centieniem likvidēt elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti, vēlmi atslepenot Parex bankas pārdošanas darījumu un iestāšanos pret Jaunajai konservatīvajai partijai pietuvinātām personām interesējošo sašķidrinātās dabas gāzes termināli Skultes ostā.

Šajā kontekstā S. Ģirģens sola, ka R. Nemiro iesāktie darbi netiks pārtraukti, bet viņš apzinoties, ka šādas neatlaidības cena varētu būt arī viņa amats.

Atbildot uz žurnālistu jautāto par pielaidi valsts noslēpumam, S. Ģirģens pieļāva, ka arī viņam varētu mēģināt liegt darbu ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, jo viņam «pastāvīgi uzbrūk», mēģina saistīt «ar šleseriem, abdulmuslimoviem, rāvjiem, indriksoniem».

«Es zinu, ka ar lielu ticamības pakāpi es būšu nākamais. Bet man nav bailes zaudēt amatu,» pauž S. Ģirģens. Viņš uzsver - ja zaudēs pielaidi, tad viņš runās atklātāk «par situāciju ārpus kadra».

KPV LV lēmuma radītais miers par valdības stabilitāti gan var būt mānīgs. To neslēpj arī KPV LV līderis Atis Zakatistovs, kas partnerus koalīcijā šajā sarežģītajā laikā aicina pacelties pāri savām politiskajām stratēģijām, lai vienoti strādātu valsts labā, un paralēli brīdina, ka pēc Covid-19 radītās krīzes partija atkal pārvērtēs iespējas turpināt darbu šāda sastāva koalīcijā. «Vieglākais ir aiziet no valdības, bet prātīgākais ir turpināt darbu,» atkārtoti norādot, ka KPV LV valdību negāž tikai ārkārtas situācijas dēļ, saka A. Zakatistovs. KPV LV rekomendēto kandidātu ekonomikas ministra amatam - J. Vitenbergu atbalsta Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Attīstībai/Par!, kas atgādina, ka, vadot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, politiķis pierādījis savas spējas. Ministra amatam viņš kvalificējas arī tādēļ, ka, strādājot Saeimas Nacionālās drošības komisijā, jau saņēmis Satversmes aizsardzības biroja atļauju darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Koalīcijas partneri arī norāda, ka krīzes situācijā ir ārkārtīgi svarīgi, lai Ekonomikas ministriju vadītu un lēmumus pēc iespējas ātrāk pieņemtu pilntiesīgs ministrs. Ar atbalsta paušanu nesteidzas vien Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš neslēpj, ka saskaņā ar konservatīvo redzējumu nepietiks, lai drošības dienesta uzticību zaudējušā vietā vienkārši apstiprinātu jaunu ministru. Konservatīvie uzskata, ka jāizvērtē R. Nemiro radītās komandas atbilstība ieņemamajiem amatiem. To, vai šādam konceptam piekrīt arī J. Vitenbergs, konservatīvie centīsies, noskaidrot, tiekoties ar viņu. Taču partneri šo konservatīvo pauzi neuztver kā draudu līdzsvaram esošajā spēku samērā, jo ir pārliecināti, ka krīzes situācijā pat konservatīvie nevēlēsies to padziļināt savu politisko uzskatu dēļ.

Neliels emociju uzplaiksnījums gan sagaidāms pēc tam, kad R. Nemiro atgriezīsies Saeimā. KPV LV iecerējuši, ka viņš no J. Vitenberga pārņems tautsaimniecības komisijas vadību, bet, ņemot vērā līdzšinējos konservatīvo iebildumus un KPV LV apņemšanos savu kursu nemainīt, Jaunajai konservatīvajai partijai tas varētu nepatikt.

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.