Saeima 30.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts nostiprināt obligātā iepirkuma - valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem - pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensēšanu. Tie stājas spēkā 2020.gada 15.februārī.
Likums paredz, ka EM būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu.
Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma.
Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.
Tāpat kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Paredzēts, ka, konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības.
Likums precizē, ka neto norēķinu sistēma tiek piesaistīta konkrētam objektam neatkarīgi no lietotāja un to turpmāk piemēros elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām. Ja atbilstoši saražotā un patērētā elektroenerģijas apmēra aprēķinam mājsaimniecība sadales sistēmas operatora tīklā nodos vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts, to ierēķinās nākamā gada plānā.
Likumā reglamentēta arī energosistēmas izolētās darbības testēšana gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikts uzdevums katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatoru izstrādāto sadales sistēmas desmit gadu attīstības plānu, lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu.
