Audits atklāj jucekli dzīvnieku patversmēs

 
©Pixabay

Pārtikas un veterinārais dienests Latvijas dzīvnieku patversmēs veicis ārkārtas uzraudzības auditus, konstatējot daudzus pārkāpumus, neatbilstības normatīvajiem aktiem un pat iespējamas ļaunprātības. Tagad kļuvis skaidrs, ka regulārajās pārbaudēs PVD reģionālie inspektori sistemātiski pievēruši acis uz dzīvnieku glābēju «svēto» darbu, lai arī cik aplamos apstākļos tas tiktu veikts.

Ziņojums par PVD pārbaudēm vakar tika izskatīts Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē. Kā parasti neiztika bez savstarpējiem asumiem, jo dalīborganizāciju izpratne par labumu dzīvniekiem ir visai atšķirīga. Tā dēvētās kill un nokill patversmes ir mūžīgās domstarpībās, ko darīt ar agresīviem vai slimiem dzīvniekiem - eitanazēt vai nē. Pusoficiālās dzīvnieku aizsardzības biedrības dzīvniekus tiecas personificēt un padarīt par svētumu, kamēr vetārsti ar praktiskiem piemēriem cenšas piezemēt visu šo ezoteriku. Arī patversmju piepildījuma statistika liecina, ka dzīvnieku aprūpes politikā kaut kas ir šķērsām, jo gadu no gada patversmju uzņemto dzīvnieku skaits nemazinās.

Visi Rekši jāreģistrē!

Saskaņā ar PVD datiem, gadā patversmēs nonāk vidēji 3,5 tūkstoši suņu un aptuveni seši tūkstoši kaķu. Te gan jāuzsver, ka arī šai statistikai īsti uzticēties nevar, jo patversmes, kā atklājies auditā, pienācīgi neuztur savus reģistrus. Tie ir nepārskatāmi un neizsekojami. Daļa informācijas atrodas pie administratora, daļa pie veterinārārsta, vēl kaut kas pie būriem sarakstīts. Un rezultātā nav iespējams saprast, cik tad īsti dzīvnieku patversme apkalpojusi. PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa pieļauj, ka tas tiek darīts ar kādu slēptu nolūku. Kādu - sanāksmē neizskanēja, jo apsūdzībām nepieciešami pierādījumi, bet krāpniecības atmaskošana īsti nav PVD profils. Iespējamais mērķis apzinātai reģistru neuzturēšanai var būt manipulēšana ar naudu. Pašvaldības maksā par klaiņojošo dzīvnieku ievietošanu pansijā. Bet, protams, iespējams arī, ka patversmes vienkārši slinko un tāpēc nepieraksta visus Rekšus un Murus uz vienas lapas vai vienā datnē. Prasībām atbilstošs dzīvnieku reģistrs bija tikai četrām patversmēm, un tikai piecas patversmes pienācīgi reģistrē informāciju par sava dzīvnieku ķērāja noķertajiem dzīvniekiem. Patversmēs konstatēti arī citi pārkāpumi, kas tieši vai netieši saistīti ar dzīvnieku labturību. Kopēju apmācība ir slikta. Telpas vairumā gadījumu ir apmierinošas, tomēr dažas patversmes šķiet iestrēgušas padomju laikos un suņus tur pie ķēdes. Atsevišķos gadījumos konstatēti arī trūkumi barības un ūdens pieejamībā dzīvniekiem. Astoņas patversmes nav ievērojušas prasības par atsavināmo dzīvnieku reģistrāciju. Tas nozīmē, ka suņi, nododot jaunajiem saimniekiem, nav čipēti un ierakstīti reģistrā. Nav ar pasi komplektā.

Situācija nav katastrofāla

«Tomēr kopumā situācija nav tik katastrofāla, kā varēja iedomāties,» sēdē atzina PVD pārstāve. Latvijā kopumā ir 27 patversmes. Auditā pārbaudītas 22 patversmes. Viena no tām uz pārbaudes brīdi pārtrauca darbību, un tajā arī nebija dzīvnieku. 21 gadījumā noteikts neatbilstības novēršanas termiņš. Ja to neievēros, patversmēm tiks likti naudassodi līdz neatbilstību novēršanai. Uzlikti 15 tiesiskie pienākumi - tātad kaut ko izdarīt līdz nākamajai regulārajai pārbaudei. Un vēl četros gadījumos sākta administratīvā procesa lietvedība. Pastāvīga patversmju uzraudzība ietilpst PVD pienākumos, līdz ar to jāvaicā, kāpēc reģionālie inspektori šos pārkāpumus neievēroja līdz šim regulārajās pārbaudēs. Problēma esot izpratnes trūkumā par patversmju darbu. Vietējie inspektori dodas pārbaudēs kā uz nez kādu labdarības misiju, uzskatot, ka patversmēm nedrīkst neko pārmest. Tāpēc arī pašām patversmēm objektīvs audits nāk par labu, jo tagad tām ir pamats prasīt pašvaldībām palīdzību trūkumu novēršanā.

Priekšstats, ka visas patversmes dzīvo totālā nabadzībā, no rokas mutē, gan ir stipri pārspīlēts, jo tās par katru suni saņem garantētu naudu no pašvaldībām, par policijas atņemtajiem dzīvniekiem nauda nāk no valsts. Tad vēl ir arī ziedojumi, brīvprātīgo palīdzība, sadarbība ar komersantiem un dažādi projekti publiskā finansējuma piesaistei. Piemēram, patversme Ulubele šogad apguvusi Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļus projektā, kurā jātop vadlīnijām par augstas labturības principiem Latvijas dzīvnieku patversmēm. Tādas neviens nav redzējis.

Noteikumi jāpārraksta

Taču kopīgas vadlīnijas un sakārtoti normatīvie akti dzīvnieku patversmju klientiem patiešām ir nepieciešami. Zemkopības ministrija tagad apņēmusies sacerēt jaunas labturības prasības patversmēm un dzīvnieku viesnīcām. Tostarp arī lai atceltu nepārbaudāmas vai absurdas normas, kas pašlaik ir spēkā. Piemēram, sīkulītim Jorkšīras terjeram pēc noteikumiem pienākas tikpat liela dzīvojamā kvadratūra kā dogam teļa izmēros. Tāpat nepieciešams normatīvs ierobežojums daudzo dzīvnieku aizsardzības biedrību un nelegālo audzētavu darbību kontrolei.

Protams, atverot pārskatīšanai patversmju regulējumu, jārēķinās, ka dzīvnieku lolotāji atkal saies ragos par labāko izpildījumu. Taču ģenerālajam mērķim visiem vajadzētu būt kopīgam - panākt, lai katram labam sunim un kaķim ir labs saimnieks.

 

Abonē