Vairāk nekā divdesmit luterāņu mācītāju šogad ir atteikušies saņemt atalgojumu no baznīcas uzturētā fonda, daudzi no viņiem meklē citas peļņas iespējas. Neatkarīgā uzzināja, ka šādu soli grasās spert vēl citi. Kā skaidro Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB), tas nenozīmē, ka mācītāji pametuši amatus – viņi lielākā vai mazākā apjomā turpina kalpot savās draudzēs.
Pavasarī LELB apstiprināja, ka mācītāju atalgojums ir apdraudēts, līdzekļu pietiks līdz jūlijam. Tālab pēc mācītāju iniciatīvas tika pieprasīta toreizējā LELB Virsvaldes sekretāra atkāpšanās, un viņa vietā stājās Jūrmalas iecirkņa prāvests Guntars Dimants. Viņš tagad atzīst, ka "problēma ir pārvarēta". Mācītājiem, kuriem noslēgts līgums ar Garīdznieku atalgojuma fondu, tiekot maksātas divas minimālās algas. "Maksā pēc slodzes. Mēs [to] garantējam," viņš saka. Ja draudze spējot, tad piemaksājot mācītājam vēl. Tomēr Neatkarīgās pēc nejaušības principa izvēlētie mācītāji izteikumos bija ārkārtīgi piesardzīgi, stāstot par atalgojuma krīzi baznīcas centralizētajā atalgojuma sistēmā. Vismaz viens no viņiem oponēja – ne visiem tiekot izmaksātas divas minimālās algas.
Rīgas iecirkņa prāvests Linards Rozentāls bija viens no tiem, kas ierosināja LELB Virsvaldes sekretāra atkāpšanos. "Es pārstāvēju iecirkņa mācītāju viedokli. Tas bija kolektīvs lēmums," viņš tagad saka, taču atzīst, ka nevar sniegt vispārinājumu procesiem, kas pašreiz notiek saistībā ar atalgojumu.
LELB ir pārdevusi ēku Rīgā, Doma laukumā 1, taču visi šajā darījumā iegūtie līdzekļi mācītāju algām nav izmantoti. LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis informē, ka bijuši arī atsevišķi nelieli darījumi, bet šis ir lielākais pārdotais īpašums šogad. Ēkā iepriekš atradās LELB Lutera akadēmija, arhibīskapa kanceleja un biroju telpas. "Līdzekļi, pārdodot ēku Doma laukumā 1, tikai daļēji tiek izmantoti mācītāju atalgošanai – lielāko daļu baznīca izmantojusi budžeta sabalansēšanai ilgtermiņā," viņš norāda. G. Dimants saka – tiek strādāts arī pie citiem īpašumiem, pēc kuriem ir pieprasījums. "Saprotot, ka Garīdznieku atalgojuma fonds vismaz tuvākajā laikā varēs nodrošināt zemāku atalgojumu nekā plānots, atsevišķi mācītāji ir meklējuši un arī atraduši citus veidus, kā nodrošināt sev iztiku, turpinot kalpošanu draudzēs mācītāja amatā. Citi ir atsākuši paralēli strādāt arī citur, tā nopelnot vairāk; dažas draudzes ir pieņēmušas lēmumu pašas uzturēt savu mācītāju bez centralizētās atalgojuma sistēmas starpniecības," neslēpj I. Kupcis. "Arī es apsveru iespēju pārtraukt līgumu ar fondu," Neatkarīgajai atzīst kāds mācītājs, kurš šā iemesla dēļ pagaidām vēlējās runāt anonīmi. Viņš paskaidro, ka tie garīdznieki, kuri nav noslēguši līgumu ar baznīcu par centralizēto atalgojumu, atrodas drošākā pozīcijā, jo draudze samet naudu viņu uzturēšanai. Viņš pats meklēs citas piepelnīšanās iespējas. "Divas minimālās algas? Kā kuram," skeptiski novelk mācītājs, atbildot uz repliku, ka baznīca šādu summu nodrošina. "Kā būs uz priekšu, nezinu. Daudz neskaidrību. Ļoti atšķirīgi stāsti," vārdos skops bija šis mācītājs, kurš kalpo ārpus Rīgas.