Par kukuļdošanu notiesātais Milušs no Latvijas esot aizmucis kravas auto slēpnī

© F64

Par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās 2005.gadā notiesātais Germans Milušs no Latvijas aizbēdzis kravas auto ierīkotā slēpnī, to viņš pastāstījis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto", kas notikusi Maskavā.

Neskatoties uz notiesājošo spriedumu kukuļdošanā, Milušs sarunā ar raidījumu savu vainu neatzina. "Izmeklēšanas eksperimenta laikā neieguva nevienu apstākli, kas pierādītu manu vainu, pierādījumi falsificēti", uzskata Milušs.

Viņš apgalvoja, ka Latviju pametis vēl pirms tiesa 2007.gada aprīlī viņu pasludināja par vainīgu. Bēgšanai esot izmantojis sev piederošu transporta uzņēmumu.

"Atbrauca viens Krievijas kravas auto, kas veda kokvilnu no Krievijas uz Vāciju caur Latviju. Pie stūres bija uzticams krievu šoferis. Kokvilna ir tādās ķīpās... Tajās izveidoja paslēptuvi, kurā es ielīdu un aizbraucu līdz Varšavai. No Varšavas aizlidoju uz Maskavu. Kad nolasīja spriedumu, es jau biju lidostā Varšavā," bēgšanu no Latvijas aprakstīja Milušs.

2007.gadā Milušam tiešām piederēja uzņēmumi, kas nodarbojās ar kravu pārvadājumiem. Pārliecināties, vai kāda no tām pārvadāja kokvilnu, "de facto" neizdevās.

Milušs stāstīja, ka pēc aizmukšanas no Latvijas noorganizēja arī savas jahtas pazušanu. Kā vēstīja raidījums, pilnībā pārbaudīt šo informāciju nav iespējams, bet zināms, ka vienu no Miluša jahtām tiesu izpildītājs tiešām neatrada.

Milušs apgalvoja, ka pusgadu pēc ieceļošanas Krievijā, 2007.gadā viņš tur ticis pie politiskā patvēruma. Pēc intervijas viņš atsūtījis Krievijā izdotās bēgļa apliecības kopiju. "de facto" konsultējies ar Krievijas juristiem un noskaidrojis, ka dokuments izskatās patiess. Krievijas statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gadā viens Latvijas pilsonis saņēmis bēgļa statusu.

Pēc aizmukšanas no Latvijas Milušs regulāri esot ceļojis. Vēl būdams Latvijas pilsonis vairākkārt iebraucis Turcijā. Ar Krievijas pasi viņš esot bijis Arābu Emirātos un Singapūrā, vairākkārt ieceļojis Kiprā, līdz 2017.gada vasarā viņu tur aizturēja.

Kipras tiesa Milušu uzreiz uz Latviju nedeportēja. Apmaiņā pret drošības naudu viņam atļāva gaidīt tiesas lēmumu brīvībā. Un reiz jau no Latvijas aizbēgušais Milušs aizmuka arī no Kipras.

"Kiprā ir tāda pilsēta Polisa. No tās četros no rīta zvejnieki dodas ķert zivis. Es sarunāju ar vienu no viņiem, ka gribu pazvejot... Mēs nogājām 12 jūdzes no Kipras krasta. Te garām gāja jahta. Mani draugi to nomāja. Zvejnieks aizmiga, es iekritu ūdenī. Peldēt māku. Un aizpeldēju līdz jahtai. Tā mani aizveda uz Turciju", raidījumam stāstīja Milušs.

Dažus mēnešus pēc Miluša aizbēgšanas no Kipras un atgriešanās Krievijā, Maskavas tiesa apmierināja Latvijas prokuratūras lūgumu un pieņēma izpildīšanai Latvijā piespriesto sodu. Taču Krievijas tiesa nolēma mainīt Miluša sodu - un piecu gadu apcietinājumu nomainīja pret "piespiedu darbiem paša darba vietā". To panāca advokāts Andrejs Pavlovs, kurš iekļauts ASV un Eiropas sankciju sarakstos.

Milušs apgalvoja, ka ar Pavlovu viņu savedis bijušais "Krājbankas" akcionārs Vladimirs Antonovs - Milušs Antonovu raksturo kā "labu paziņu", "biedru" un darījumu partneri. Milušs noliedza, ka Pavlovs lēmumu viņa lietā panācis prettiesiski.

Kā vēstīja "de facto", Miluša vārds pazīstams ne vien no "Jūrmalgeitas", bet arī izskanējis kopā ar citām Latvijā skandālos ierautām personām. Tā bijušais "Norvik bankas" (tagad "PNB banka") īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs apgalvojis, ka Miluša znots Renārs Kokins piedāvājis izlaist caur šo banku Miluša naudu - 100 miljonus dolāru, par darījumu nopelnot miljonu. Milušs šos apgalvojumus noraida kā nepatiesus.

Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesa 2007.gada martā bijušo automašīnu "BMW" tirgotāju Milušu, bijušo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki un toreizējo deputāta kandidātu Gvido Hariju Volbrugu atzina par vainīgiem kukuļa došanā toreizējam Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), lai viņš domes priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsotu par Hlevicki.

Hlevickim un Milušam tika piemērots piecu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju, Volbrugam - trīs gadu brīvības atņemšana nosacīti ar trīs gadu pārbaudes laiku.

Milušs uz pirmās instances tiesas sēdēm nāca paklausīgi, taču uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Milušs tika izsludināts starptautiskā meklēšanā. Vēlāk izrādījās, ka Milušs dzīvo Krievijā un ir pieņēmis Krievijas pilsonību. Viņa sievas iemaksātā drošības nauda - 20 000 latu (28 457 eiro) tika ieskaitīta Valsts kasē.

2017.gadā Milušs tika aizturēts Larnakā, Kiprā, un Latvijas Ģenerālprokuratūra sāka kārtot formalitātes, lai panāktu viņa izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Larnakas tiesa uzskatīja, ka līdz jautājuma izskatīšanai par Miluša izdošanu viņš nav jāapcietina un piemērojama drošības nauda, un viņš to izmantoja, ar jahtu aizmūkot no Kipras un atgriežoties Krievijā.

Savukārt šogad aģentūra LETA Tieslietu ministrijā uzzināja, ka Krievijas tiesas ir pieņēmušas gala lēmumu Miluša lietā, un tagad ne Latvijas tiesai, ne Tieslietu ministrijai vai Ģenerālprokuratūrai nav nekādu juridisku tiesību ietekmēt jau citas valsts jurisdikcijā esošas lietas izskatīšanu, tai skaitā pārsūdzēt otras valsts tiesas nolēmumu.

Ministrijā skaidroja, ka spriedums, ar kuru Milušs tika notiesāts, skaitās izpildīts un viņam nevar tikt piemēroti jebkādi liegumi, piemēram, ieceļošana Latvijā.

Hlevickis un Volbrugs sodu jau sen kā izcietuši. Volbrugs pirms pāris gadiem nomira.

Lietā apsūdzēta vēl viena persona - toreizējais partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidāts Leonīds Lasmanis. Viņš izvēlējās pazust nedaudz laicīgāk - pēc prokurores lūguma 2007.gada 29.janvārī tika nolemts krimināllietu sadalīt, atsevišķi izdalot Lasmaņa epizodes. Vēlāk "Interpola" Krievijas birojs sniedzis atbildi Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, ka Lasmanis ir šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu. Kad Lasmanis tiks atrasts, viņa lietā tiesvedība tiks sākta no jauna.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais