Reportāža: Madona četras dienas pēc vētras
"Gaidīt uz kaut kādu palīdzību tagad ir neiespējami, jo vienīgais, ko var palīdzēt, ir pasūtīt kur tālāk. Tagad pašu spēkiem meklējam lietotu šīferi un spāres, lai tehnikas un graudu novietnei varētu uzlikt aptuveni 360 kvadrātmetru jumtu," pārdomās nu jau četras dienas pēc vētras dalās barkavietis Ēriks Mālnieks.
Tieši viņa zemnieku saimniecībai svētdienas vakarā vētra Madonas novadā radījusi vislielākos zaudējumus, kas pārsniedz 10 000 latu.
Barkavas pagasta teritorijā vairākām saimniecībām vētra nodarīja zaudējumus, taču Ē. Mālnieks ir šokēts par zaudējumiem, kādi radušies Mālniekiem. Milzu platībā norauti vairāki jumti – viens ar visām spārēm, otrai ēkai daļa no jumta. "Labi, ka ar spārēm netrāpīja mašīnām un tehnikai," atviegloti nopūšas zemnieks.
Pamatīgi zaudējumi radušies arī divām privātmājām Madonā, Rīgas ielā, kurām spēcīgais vējš pilnībā nonesa jumtus. Naudas izteiksmē tie ir vairāk nekā 8000 latu katrai mājai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija vakar saņēma vētras skarto pašvaldību apkopojumu par zaudējumiem, taču tajos nebija iekļauta informācija par dzīvojamā fonda zaudējumiem. Nepilnību novēršanai pašvaldības līdz augusta beigām turpinās apzināt vētras nodarītā kaitējumu apjomu.
Problēmas piena pārstrādātājiem
Pirmdien Madonas novada Lazdonas piensaimnieks bija spiests pārtraukt piena pārstrādi, jo vētras laikā daļa Lazdonas pagasta palika bez elektrības. Līdz ar to arī 40 tonnu savāktā piena pārstrāde nebija iespējama.
"Brauciet pie elektriķiem un prasiet, kas par lietu – jau otro dienu nav elektrības. Piens savākts, viss stāv pie stūra un skābst," sašutumu Madonas reģiona laikrakstam Stars nedēļas sākumā pauda Lazdonas piensaimnieka valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne. Uz jautājumu, kas būs atbildīgs, ja savāktais piens saskābs, priekšsēdētāja teikusi: "Nezinu, Latvenergo būs atbildīgs vai nebūs. Ja mēs nokavējam elektrības maksājumus, tad mums pierēķina soda procentus."
Novada kaimiņos ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Vidzemē Cesvaines piens. Tā valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone atzīst, ka svētdienas vakarā un pirmdien no rīta bija jāpārtrauc piena pārstrāde, jo nebija elektrības, taču no visiem zemniekiem, kuri piegādā pienu, tas ir iepirkts. "Lieliem ražotājiem ir iegādāti ģeneratori, tāpēc problēmas, piemēram, ar piena dzesēšanu nebija. Ražošanā bija neliels pārtraukums, un daļu piena pārdevām – ar pāris mašīnām aizvedām Rankas pienam," Neatkarīgajai stāsta D. Simsone. Ražošana normālā režīmā atsākās jau pirmdienas pēcpusdienā.
Milzu platības
Pamatīgas problēmas sagādājuši vētras skartie koki. No valstij piederošajiem 1,6 miljoniem hektāru tuvāko pāris mēnešu laikā nāksies nocirst vairāk nekā 4000 vētras skartos hektārus. Lielākās bažas mežiniekiem ir par karsto laiku, kura ietekmē ātri vairojas dažādi kaitēkļi. "Priedēm tas ir zilējums, tāpēc divu nedēļu laikā tās ir jānozāģē, lai var nodot kā kvalitatīvu zāģmateriālu, jo materiāli ar zilējumu der zemākai kvalitātei – malkai un papīrmalkai. Otra problēma ir egles un mizgrauži. Jāpaspēj divu mēnešu laikā nozāģēt egles, jo mizgrauži jauno paaudzi izperē apmēram 90 dienu laikā," Neatkarīgajai komentē a/s Latvijas valsts meži komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
Lielākā koku izciršana būs ap Madonu, Strenčiem, Ziemeļlatgalē un ap Daugavpils apbraucamo ceļu. Provizoriski 220 000 kubikmetru koksnes izstrādei būs nepieciešami aptuveni divi līdz trīs mēneši.
Sinoptiķi tikai prognozē
Svētdienas pēcpusdienā, kad Vidzemē un Latgalē plosījās pamatīgs vējš, Daugavpils un Madonas meteoroloģiskās stacijas nestrādāja, jo tām pārstāja piegādāt elektrību, tāpēc precīzu mērījumu no šīm vietām nav. "Pēc vizuāliem novērojumiem, Daugavpilī bija apmēram 11 ballu spēcīgs vējš – robežās no 28,5 līdz 32,6 metriem sekundē. Zosēnos meteoroloģiskā stacija darbojās, un tur vēja ātrums bija 27 metri sekundē, Rūjienā – 24 metri sekundē," Neatkarīgajai stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Arī šajā nedēļas nogalē sinoptiķi prognozē gaisa iesilšanu līdz plus 35 grādiem un iespēju, ka kaut kur būs īslaicīga vētra, taču pagaidām neviens nevar pateikt, kur un cik spēcīga tā būs. "Ir varbūtība, ka tuvāko divu triju dienu laikā, kad gaiss iesils vēl vairāk, kaut kur var rasties spēcīgas lietusgāzes un spēcīgs vējš, taču to var uzzināt tikai dažas stundas pirms vētras, nevis vairākas dienas iepriekš," atklāj L. Krūmiņa.