Prokurori t. s. Lemberga prāvā vakar kategoriski iebilda pret aizstāvības puses lūgumiem pievienot krimināllietas materiāliem būtiskus dokumentus no Uzņēmumu reģistra, kā arī veikt tehnisko ekspertīzi dokumentu kopijām, kurus prokuratūrai sarūpējuši advokāti Rudolfs Meroni un Gints Laiviņš-Laivinieks.
Advokāts Raimonds Krastiņš tiesai ir iesniedzis visapjomīgāko lūgumu – pievienot krimināllietas materiāliem 27 kompāniju (Lattransnafta, Naftas parks – 100, Ventrans, SWH u. c.) lietas no Uzņēmumu reģistra. Šā lūguma apjoms tika raksturots kā "veseli divi iepirkumu ratiņi ar kaudzi" dokumentu.
Nepieciešamība pievienot šos dokumentus argumentēta ar to, ka tie parāda šo uzņēmumu attīstību, saistības, valžu un padomju lēmumus, uzņēmēju parādus un to, kurš šos parādus maksā, kurš nē, utt. Dokumenti dod iespēju atjaunot 1992.–1999. gadu notikumu gaitu un izprast cēloņu un seku sakarības.
Ventspils mērs Aivars Lembergs teica, ka šie materiāli "apgāž apsūdzību", tāpēc dažus Uzņēmumu reģistra dokumentus prokuratūra ir pievienojusi lietas materiāliem, citus nē. Šo nekonsekvenci A. Lembergs skaidroja, ka "tikai tā var safabricēt apsūdzību".
Savukārt advokāte Irīna Kauke norādīja, ka šie materiāli parādīs visus notikumus hronoloģiski, nevis kaut ko izrautu no konteksta. Līdz ar to būs redzams, ka nekāda kapitāla daļu izspiešana nenotika, bet ir bijušas "sarežģītas un dažbrīd pat dramatiskas biznesa attiecības".
Savukārt uzņēmējs Ansis Sormulis argumentēja, ka arī viņa aizstāvības pozīcijai ir svarīgi, lai šie dokumenti tiktu pievienoti lietas materiāliem, jo tie parāda lēmumu pieņemšanas kārtību uzņēmumos. Līdz ar to varēs redzēt, vai uzņēmuma tehniskais darbinieks var kādam atdāvināt kapitāla daļas vai tomēr nē. Prokuratūra uzskata, ka A. Sormulis ir izspiedis SIA Lattransnafta kapitāla daļas vai nu no SIA Naftas parks 100, vai no šīs uzņēmējsabiedrības tehniskā direktora Jura Šķibeļa.
Izvērtās arī teorētisks disputs par jautājumu, vai tiesa vispār var atteikt materiālu (t. i., aizstāvības pierādījumu) pievienošanu lietai. Ja tiek atteikts, tad ir pārkāpts pušu līdztiesības princips. Proti, prokuroriem ir tiesības pievienot lietas materiāliem jebkuru dokumentu un viņiem nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc šie dokumenti ir pievienoti un ko ar tiem var pierādīt. Prokurori turpretī uzstāja, ka par ikvienu pievienojamo pierādījumu ir jāskaidro, kā tas attiecas uz lietu un kādēļ tas tiek pievienots.
Niknu prokuroru un cietušo pārstāvju pretestību izraisīja advokāta Jāņa Rozenberga lūgums nozīmēt tehnisko ekspertīzi krimināllietā pievienotajām nelegalizētajām ārvalstu dokumentu kopijām. Advokāts uzskata, ka ekspertīzē būtu jānoskaidro, ar kādu iekārtu šie dokumenti ir kopēti, vai dokumentos nav montāžas pazīmes, vai kopiju saturs nav veidots no fragmentiem. Atbalstot šo lūgumu, advokāts R. Krastiņš uzsvēra, ka vismaz trīs no šiem dokumentiem "pilnīgi noteikti ir viltoti". Līdzīgu domu apgalvojuma formā pauda arī A. Sormulis.