Valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tika "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto".
Raidījums vēsta, ka Juris (vārds mainīts) piedzima neilgi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Viņa mātes vienīgais ienākumu avots bija ubagošana, bet tēvs esot no bērna atteicies. Mātes ubagošana kļuva par galveno iemeslu trīsgadīgā puisēna atņemšanai.
Tad Juri aizveda uz Rīgas 258.bērnudārzu-patversmi. Māte viņu esot apciemojusi, bet pēc trīs gadiem viņai ticis pateikts, ka Juri adoptēšot bagāta ģimene. Jura adopcijas procesu apvij aizdomas par korupciju, vēsta raidījums. Juri adoptējis vientuļš vīrietis - tālo reisu jūrnieks, kurš bez juridiska pamata esot dzīvojis kopā ar šķirtās sievas dēlu - pusaudzi.
"Viņš bija jūrnieks, viņš bieži vien brauca reisos un es paliku viens pats. Viņš man aizliedza pie durvīm iet, pacelt telefona klausuli. Turēja badā, es bēgu no mājām," raidījumam stāsta Juris.
Pie adoptētāja Juris nodzīvoja pusotru gadu. Vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs Juri seksuāli izmantojis, ka bijis pret viņu vardarbīgs. Taču valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.
1999.gada nogalē tobrīd astoņus gadus vecais zēns ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā Jelgavā, vēlāk pārvests uz stacionāru Rīgā, bet 2000.gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži".
Pārdzīvotā dēļ gandrīz divdesmit gadus vēlāk Juris vērsās Tiesībsarga birojā. Birojs secinājis, ka palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.
No esošajiem dokumentiem tiesībsarga birojs izdarījis secinājumu, ka Ainažu slimnīca Jurim kļuva par dzīvesvietu nākamajiem gandrīz deviņiem dzīves gadiem. Pa šo laiku ar tiesas spriedumu Jurim tika atcelta adopcija.
Tiesībsarga birojā norāda - bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja, vēsta raidījums. "Es biju svētā pārliecībā, ka viņš dzīvo ļoti labā, pārtikušā ģimenē un ka viņam viss ir vislabākajā kārtībā," "de facto" pauda Jura māte.
Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.
Juris stāsta par piedzīvoto vardarbību. Īpaši smagas bija attiecības ar citiem pacientiem. "Sita, ar aukstu dušu aplēja bieži, spīdzināja," stāsta Juris. Ar "spīdzināšanu" viņš domājot seksuālu vardarbību.
Valsts policijā apstiprina, ka pašlaik Juris atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā "Ainaži", arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen uzsākts kriminālprocess.
Uz izmeklēšanas laiku no amata atstādinātā "Ainaži" vadītāja Ilona Balode raidījumam teica, ka neatceras Juri: "Es nevaru to komentēt, es neatceros."
Uzreiz pēc Ainažiem Juris ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve". Tur viņam, pēc konsultācijām ar ārstu, atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai. Tur arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais Juris nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus. Neviens viņu pat nebija mēģinājis skolot.
Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs atzīst, ka Jurim nodarītais ir būtisks pārkāpums, taču tā kā tajā laikā Latvijā vēl tikai veidojās izpratne par bērna tiesībām, mainījās likumi, bāriņtiesa par notikušo ar Juri nevarot uzņemties atbildību.
Juris atrodoties Ainažos, pēc tēva nāves daudzus gadus nav saņēmis apgādnieka zaudējuma pensiju. Pašlaik valsts nesteidz to kompensēt, un likums to liedzot izmaksāt par tik lielu laika periodu. Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka tas jākompensē Rīgas pašvaldībai. Un pašvaldībai uz LM pieprasījumu jāreaģē līdz 30.jūnijam.