Kopš "čekas maisu" publiskošanas vairāki cilvēki tiesā pierādījuši, ka nav sadarbojušies ar VDK

© F64 Photo Agency

Kopš bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanas pērn decembrī prokuratūra saņēmusi septiņus iesniegumus no personām, kuras vēlējušās pierādīt nesadarbošanos ar VDK, apstiprināja prokuratūrā.

Četras lietas nodotas tiesai, no kurām divas jau izskatītas.

Aģentūrai LETA zināms, ka 8.aprīlī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nekonstatēja kinorežisora Ivara Selecka sadarbību ar VDK. Savukārt 24.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nav konstatējusi kādas citas personas sadarbību ar VDK.

Kā ziņots, pērn 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. No 1.maija publiski pieejami arī citi VDK dokumenti.

Vairumā tiesvedību, kurās ir tikusi vērtēta personu iespējamā sadarbība ar bijušo VDK, sadarbības fakts nav pierādīts, tostarp arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā pierādījuši, ka ar "čeku" neesot sadarbojušies, liecina Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) maijā publiskotie VDK dokumenti.

Pēc LNA rīcībā esošajiem dokumentiem un ziņām, laikā no 1994. līdz 2018.gadam pārbaudes lietas kopumā ir bijušas ierosinātas par 385 personām. 309 no šīm pārbaudes lietām ir izskatītas tiesā, un tikai 11 gadījumos tiesa konstatējusi sadarbības faktu ar VDK. No 11 gadījumiem, kuros tiesa konstatēja sadarbības faktu ar VDK, sešos gadījumos sadarbības fakts konstatēts tikai apelācijas vai kasācijas instancē, bet tiesas pirmā instance sadarbības faktu nekonstatēja. Savukārt divos citos gadījumos pirmās instances tiesa konstatēja attiecīgo personu sadarbības faktu ar VDK, taču apelācijas instance šos spriedumus atcēla un sadarbības faktu nekonstatēja.

Vēl trīs gadījumos tiesa konstatēja attiecīgās personas dienestu VDK padotībā esošajā PSRS Robežapsardzības karaspēkā. Savukārt vienā gadījumā tiesa pārbaudes lietu izbeidza, jo pārbaudāmais pats atzina sadarbības faktu ar VDK. Tātad kopumā sadarbības faktu ar VDK vai darbu VDK struktūrās tiesa ir konstatējusi 15 gadījumos jeb 4,85% gadījumu.

75 no sāktajām lietām izbeigtas ar prokuratūras lēmumu, savukārt viena 2018.gadā ierosināta lieta, pēc arhīva rīcībā esošās informācijas, vēl ir pārbaudes procesā.