Plāno uz valsts noslēpumu pretendējošu personu nosūtīt uz veselības pārbaudi
 
©F64

Veselības ministrija (VM) līdz pavasarim plāno sagatavot noteikumus, kas paredzētu kārtību, kādā uz valsts noslēpumu pretendējoša persona tiek nosūtīta uz veselības pārbaudi.

Likumā par "Valsts noslēpumu" teikts, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.

Tāpat likumā teikts, ka Ministru kabinets (MK) nosaka medicīniskās pretindikācijas speciālās atļaujas izsniegšanai un kārtību, kādā persona tiek nosūtīta uz veselības pārbaudi, veselības pārbaudes veikšanas kārtību, kā arī veselības pārbaudes komisijas darba organizāciju un tā apmaksas kārtību.

Minētā likuma pārejas noteikumos teikts, ka MK līdz 2018.gada 31.decembrim izdod MK noteikumus, kuros atrunāta minētā kārtība.

VM Komunikācijas nodaļā aģentūrai LETA skaidroja, ka lai izpildītu likumā "Par valsts noslēpumu" pārejas noteikumos noteiktā uzdevuma kvalitatīvu izstrādi, bija nepieciešams organizēt papildus diskusijas ar iesaistītām institūcijām.

"MK noteikumu projekts ir izstrādes stadijā un pēc saskaņošanas ar attiecīgām institūcijām tiks virzīts skatīšanai MK sēdē. Plānotais termiņš 1.maijs," norādīja ministrijā.

Jau vēstīts, ka likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.

Iepriekš Saeimas pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Tiesiskais regulējums tika pilnveidots saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka iepriekšējā kārtība bija neatbilstoša Satversmei.

Valsts drošības iestāde informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam. Reizē netiks atklāta tāda informācija, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, tajā skaitā informācija par slepenajiem palīgiem vai personām, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.

Persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem.