Uz vairākiem mēnešiem varētu tikt bremzēts divu Saeimas komisiju darbs

Divas nedēļas pēc 13. Saeimas darba sākšanas parlamentārieši beidzot apstiprinājuši visu 16 Saeimas pastāvīgo komisiju vadību, taču tas nenozīmē, ka visas komisijas sāks pilnvērtīgi strādāt. Uz vairākiem mēnešiem varētu tikt bremzēts divu Saeimas komisiju darbs.

Uz pusi jaudas tuvākos mēnešus varētu strādāt Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, jo tajās strādājošajiem deputātiem no Satversmes aizsardzības biroja nepieciešams saņemt atļauju iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Daļai deputātu, kas šajās komisijās strādājuši jau 12. Saeimā, šis process varētu aizņemt mazāk laika, taču jaunievēlētajiem politiķiem nepieciešamās atļaujas saņemšana var aizņemt pat vairāk nekā sešus mēnešus.

Tā par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju kļuvis Jaunās konservatīvās partijas virzītais Juris Jurašs. Kaut arī viņam, strādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jau bijusi piekļuve klasificētai informācijai, tagad, kļūstot par komisijas priekšsēdētāju, nepieciešams saņemt augstākā līmeņa atļauju, jo šīs komisijas priekšsēdētājs ietilpst arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes sastāvā.

Satversmes aizsardzības birojam līdz ar citiem attiecīgajās komisijās ievēlētajiem deputātiem būs jāpārbauda arī aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis, kurš nu kļuvis par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju. Šo komisiju viņš vadījis arī 9. Saeimas sasaukuma laikā.

Spēkā esošā kārtība nosaka, ka SAB pārbauda visus jaunā Saeimas sasaukuma locekļus, kuriem nepieciešama atļauja, pat tad, ja tie tādu saņēmuši iepriekšējā sasaukuma laikā.

Nacionālās drošības komisija sākumā strādās ar nepilnu jaudu -norāda M. Kučinskis, atgādinot, ka saskaņā ar likumu SAB pārbaudi veic trīs mēnešu laikā, bet, ja nepieciešama papildu pārbaude, pat sešus mēnešus. Turklāt saskaņā ar nesenajām likuma izmaiņām deputātam, kuram SAB atteicis atļaujas saņemšanu, ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā. M. Kučinskis gan piebilst, ka kopš šiem likuma grozījumiem neviens no atteikumu saņēmušajiem tiesā nav vērsies, un tas, pēc viņa domām, nozīmē, ka SAB savu pienākumu pilda ļoti rūpīgi.

Abu komisiju vadītāju ievēlēšana kārtējo reizi atgādināja par divu politisko spēku nesavietojamību, kas daļēji neveiksmei nolēma arī Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumu izveidot valdību Jāņa Bordāna vadībā.

Balsojot par J. Jurašu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatā, pret viņa kandidatūru balsoja Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš skaidroja, ka, vērojot J. Bordāna valdības veidošanu, konstatējis, ka konservatīvo prioritātēs nebija iekļauti drošības jautājumi. Tas viņam liedzis atbalstīt šā politiskā spēka kandidātu.

J. Jurašs gan norādīja, ka nacionālā drošība konservatīvo izpratnē ir pati par sevi saprotama prioritāte, kura iet roku rokā ar partijas sludināto bezkompromisu tiesiskumu, tādēļ R. Bergmaņa bažām neesot pamata.

Sadursme politisko spēku vidū bija vērojama, arī vēlot M. Kučinski Nacionālās drošības komisijas priekšsēža amatā. Pret viņa kandidatūru iebilda J. Jurašs, kurš uzskata, ka M. Kučinskis savulaik noplūdināja informāciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pret viņa partijas biedru Askoldu Kļaviņu uzsākto kriminālprocesu. J. Jurašs piedāvāja priekšsēdētāja amatu uzņemties Inesei Lībiņai-Egnerei, kas komisiju vadīja 12. Saeimas sasaukuma pilnvaru termiņa nogalē, taču politiķe no kandidēšanas atteicās.

Neraugoties uz abu partiju rīvēšanos, abās komisijās tās vadība tika ievēlēta saskaņā ar sākotnējo vienošanos. Turklāt M. Kučinskis uzskata, ka laikā līdz SAB atļauju saņemšanai viņa vadītās komisijas deputāti cits ar citu sastrādāsies, jo viņš pret visiem būšot vienlīdz godīgs.