Centrālā statistikas pārvalde (CSP), kas jau kopš 1991.gada veic iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības aprēķinu, rosina šādu aprēķinu pārtraukt no 2011.gada, jo normatīvs ir novecojis un tā izmantošana nav lietderīga.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja (CSP) priekšniece Aija Žīgure, kopš tā nomenklatūras apstiprināšanas ir pagājuši jau 19 gadi un tā vērtība ir mainījusies no 0,61 lata uz vienu personu mēnesī 1990.gada decembrī līdz 165,1 latam šā gada maijā.
Žīgrue sacīja, ka tas ir normatīvs, kas atspoguļo 80.gadu beigās valdošo priekšstatu par minimālā patēriņa vajadzībām, taču tas neietver veselības un izglītības maksas pakalpojumus un tādējādi faktiski neatspoguļo to resursu apjomu, kas nodrošinātu sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. "Respektīvi, tas sniedz sabiedrībai maldinošu informāciju un ir izraisījis pamatotu kritiku," uzskata CSP.
Vienlaikus Žīgure akcentēja, ka ir arī citi indikatori, kas liecina par dzīves kvalitāti valstī, piemēram, Džini koeficients, un ne visās valstīs tiek rēķināts arī iztikas minimums.
"Līdz šim pārāk liels uzsvars ir likts uz iztikas minimumam summu, bet pārāk maza uzmanība tiek pievērsta izmaiņām un tendencēm. Pašlaik ļoti liela daļa cilvēku būtu priecīgi, ja viņiem būtu šie 165 lati," atzina Žīgure, norādot, ka gadījumā, ja valsts izlems, ka šāds rādītājs ir nepieciešams, jāpārskata pakalpojumu grozs.
Tā kā iztikas minimuma preču un pakalpojuma groza vērtības aprēķins ir iekļauts valsts statistiskās informācijas programmā 2010.gadam, ko apstiprinājis Ministru kabinets, tā aprēķini turpināsies līdz gada beigām. Tomēr CSP ir pārliecināta, ka šāds aprēķins ir jāpārtrauc no nākamā gada.
Tā kā atsauce uz iztikas minimuma preču un patēriņā grozu ir iekļauta Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, kā arī dažos ārējos normatīvos aktos, CSP šodien sasauca starpinstitūciju sanāksmi par iztikas minimuma tālāko likteni valsts statistiskās informācijas programmas kontekstā. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām, Valsts kancelejas, kā arī no Rīgas domes Labklājības departamenta.
CSP viedoklis šajā sanāksmē esot guvis visu uzaicināto institūciju pārstāvju atbalstu, jo visi bijuši vienisprātis, ka šāds normatīvs ir neglābjami novecojis un tā izmantošana nav lietderīga. Tika noskaidrots, ka pašlaik nepastāv nekādi tiesiskie aspekti, kas neļautu atteikties no iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza aprēķina 2011.gadā.
Kā ziņots, iztikas minimums šā gada maijā nav piedzīvojis ne ievērojamus kritums, ne kāpumus, saglabājoties teju iepriekšējā mēneša līmenī - 165,1 lats, liecina CSP informācija.
Martā iztikas minimums bija 164,14 lati, februārī - 164,34 lati, janvārī - 163,46 lati, pagājušā gada decembrī - 162,72 lati, novembrī šis rādītājs bija 163,49 lati, kamēr oktobrī tas bija 165,16 lati.
2009.gada maijā iztikas minimums bija 170,13 lati, bet 2008.gada maijā - 159,55 lati.
Pēc CSP aprēķiniem, iztikas minimums savu augstāko punktu sasniedza 2009.gada janvārī - 174,41 lats, kas naudas izteiksmē bija par 17,84% vairāk nekā 2008.gadā. Savukārt 2008.gada janvārī iztikas minimums bija krietni zemāks nekā šogad un pērn - 148 lati.
Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.
Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.
Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ir maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļa, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.
No nepārtikas precēm grozā ir vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšanas un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.
Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.