Prokuratūra sniegusi Vilnītim atbildi par premjera rezolūciju

Ģenerālprokuratūra ir sniegusi atbildi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Normundam Vilnītim par lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) rezolūcijas par KNAB reformu apturēšanu atbilstību likuma prasībām, ievērojot normatīvajos aktos noteikto biroja padotības formu.

Kā aģentūrai LETA apliecināja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, prokuratūra ir sniegusi atbildi Vilnītim, bet par tās saturu esot jāvaicā KNAB vadībai.

Savukārt KNAB klusē. Biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai LETA norādīja, ka "abās situācijās KNAB nav subjekts - gan rezolūciju izdeva Ministru prezidents, gan tās atbilstību vērtēja Ģenerālprokuratūra. Birojs šajās situācijās ir objekts, attiecībā uz kuru tiek izdota rezolūcija un sniegts tās vērtējums".

Vitenburgs ieteica jautājumu par Ministru prezidenta rezolūcijas komentēšanu vai ar to saistīto Ģenerālprokuratūras viedokli adresēt vai nu rezolūcijas autoram, vai nu tās vērtētājam.

Vilnītis vēstulē bija informējis Ministru prezidentu, ka saistībā ar viņa rezolūcijā norādīto birojs vēlreiz pēc būtības ir izvērtējis biroja reglamenta grozījumu lietderības apsvērumus un guvis pārliecību par to pamatotību.

KNAB vadītājs uzskata, ka biroja reglamenta grozījumi piešķirtā finansējuma robežās nodrošinās optimālu viņa vadītās iestādes darbību reģionos un tie atbilst iestādes darbības politikai.

Vienlaikus KNAB priekšnieks informējis premjeru, ka saskaņā ar likumu KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde. Ņemot vērā šādu padotības formu, likums neparedz Ministru prezidentam tiesības uzdot KNAB priekšniekam pašam atcelt viņa izdotos rīkojumus. Saskaņā ar likumu Ministru prezidents kā biroja pārraugs var ar savu lēmumu atcelt biroja reglamenta grozījumus, ja atzīst tos par prettiesiskiem. Tādējādi lēmums par reglamenta grozījumu atcelšanu, ja tajos ir saskatāms prettiesiskums, ir tikai un vienīgi Ministru prezidenta tiesības un pienākums, uzskata Vilnītis.

"Premjeram ir tiesības atcelt prettiesiskus KNAB lēmumus, bet viņš to uzdeva izdarīt man. Ja es šo lēmumu atcelšu, līdz ar to man jāatzīst, ka esmu pieņēmis prettiesisku lēmumu, bet es tā neuzskatu," LNT raidījumā "900 sekundes" piebilda Vilnītis.

KNAB priekšnieks pauž nostāju, ka 22.februārī ir iesniedzis Ministru prezidentam saskaņošanai biroja reglamenta grozījumus un atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai mēneša laikā nav saņēmis rakstiskus iebildumus, tāpēc saskaņā ar likumu tie esot stājušies spēkā.

Savukārt Dombrovskis uzsver, ka nav mainījis savus sākotnējos uzstādījumus KNAB reorganizācijas jautājumā un iepriekš izdoto rezolūciju nav atcēlis.

10.jūnijā nosūtītajā vēstulē KNAB vadītājam Vilnītim premjers uzsver, ka nav izmantojis likumā paredzētās tiesības tieši iejaukties biroja darbā, bet šo tiesību ietvaros uzdevis Vilnītim pašam "atcelt prettiesisko aktu un nepieciešamības gadījumā piedāvāt alternatīvu, tiesisku problēmas risinājumu, kas būtu izdiskutēts arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūrvienību vadītājiem".

Vēstulē Dombrovskis arī norādījis, ka nepiekrīt Vilnīša iepriekš izteiktajai argumentācijai, kāpēc netiek pildīts valdības vadītāja rīkojums.

Vēl pirms Līgo - 22.jūnijā - Dombrovskis solīja pēc iespējas ātrāk izveidot starpinstitūciju komisiju ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Arvīda Kalniņa vadībā KNAB struktūras vērtēšanai.

Viņš atzina, ka situācija birojā ir "pietiekami sarežģīta un saspringta", taču iecerētā KNAB reorganizācija patlaban ir apturēta.

Savukārt Vitenburgs aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka līdz komisijas atzinuma izskatīšanai birojs strādās saskaņā ar grozījumiem KNAB struktūrā, ko iniciēja Vilnītis, proti, iecerēts izvērst KNAB darbu reģionos. KNAB reglamenta grozījumi paredz, ka Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas, kurā papildus izveidotas piecas štata vietas, galvenie uzdevumi ir saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un Kriminālprocesa likumu koordinēt un veikt darbības republikas reģionos, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā. Šīs piecas štata vietas, no kurām patlaban nokomplektētas ir trīs, atrodas nodaļā, kas pakļauta tieši Vilnītim.

LETA jau ziņoja, ka valdības vadītājam šādu komisiju ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja vadībā pagājušajā nedēļā veidot lūdza Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītā Nacionālās drošības padome (NDP).

Pēc NDP sēdes izplatītajā paziņojumā presei bija norādīts, ka "NDP aicina KNAB vadību saglabāt uz 2010.gada 19.jūniju izveidoto biroja struktūru līdz starpinstitūciju komisijas atzinuma izskatīšanai Nacionālajā drošības padomē".

Paredzēts, ka komisijas darbā tiks iesaistīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvji, Nacionālās drošības padomes sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs un Drošības policijas priekšnieks.

Starpinstitūciju komisijas uzdevums būs izvērtēt KNAB struktūras modeļa efektivitāti biroja funkciju optimizēšanai un darbības uzlabošanai attiecībā uz veidojamo reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem, kā arī sagatavot struktūras modeļa ieteikumus.

Komisijai vērtējums izskatīšanai NDP būs jāiesniedz līdz šā gada 1.septembrim. Tikmēr NDP aicina KNAB vadību saglabāt uz 2010.gada 19.jūniju izveidoto biroja struktūru līdz starpinstitūciju komisijas atzinuma izskatīšanai NDP.

Latvijā

Jaunākie dati par Latvijā veiktajiem noziegumiem liecina, ka strauji pieaug sīko zādzību skaits: 2021. gadā tādu bija 6519, bet 2023. gadā - jau 9422. "Interesanti, ka vienlaikus samazinās zādzības lielos apjomos un/vai grupās: 2021. gadā to bija 4499, bet 2023. gadā - 4046. Tiesa, izmaiņas nav tik straujas, 11% - ja runā precīzi," skaidro apsardzes uzņēmuma "Apsardzes alianse" valdes loceklis Romāns Vorslavs.

Svarīgākais