Kāpēc noticēt vilcienu pirkšanai?
Valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis sola «par 99%», ka 2020. gadā Latvijā parādīsies pirmais jauno elektrovilcienu sastāvs un 2023. gadā tiks izpildīts līgums par visu 32 vilcienu sastāvu piegādi.
R. J. Grigulis ir piektais PV vadītājs, kurš sola pabeigt piekto vilcienu iepirkumu konkursu, kādus PV izsludinājis pēdējo desmit gadu laikā. Tagadējais konkurss ir nonācis līdz stadijai, kurā četri iespējamie vilcienu piegādātāji ir sarunu procesā saskaņojuši ar PV savu vilcienu projektus un nosaukuši atbilstoši šiem projektiem būvēto vilcienu cenas. Pagaidām PV šīs cenas nezina. Cenu piedāvājumi ir izteikti rakstiski un tiks atvērti visi uzreiz 6. augustā.
Publiska šova nebūs
Piedāvājumu atvēršana nenozīmē, ka tajā brīdī tiks publiski parādīti četri konkursa dalībnieku atsūtītie skaitļi un visiem viss būs skaidrs - Latvija pirks tos vilcienus, par kuriem tiek prasīta viszemākā cena. Sabiedrībai nekas rādīts netiks, jo tiešā veidā tas nemaz nav parādāms. Atvērti tiks garu un komplicētu līgumu piedāvājumi, kuros piegādātāji aprakstījuši ceļu līdz galīgajai norēķinu summai: kurā brīdī Latvijai jāsāk maksāt, cik gadu garumā maksājumu varēs izstiept; kādas garantijas būvētāji prasa, ka Latvija ir spējīga norēķināties par visu pasūtījumu; kādas garantijas būvētāji dod, ka izpildīs pasūtījumu laikā un atbilstošā kvalitātē; kā puses sadalīs riskus par vilcienu būves cenu izmaiņām līdz 2023. gadam utt. Šādu līgumu projektu salīdzināšana nozīmē sarežģītu un laikietilpīgu interpretāciju, kāda pa spēkam tikai finansistiem un juristiem. Sabiedrībai pietiks ar konkursa komisijas gala lēmumu, bet trijiem konkursa zaudētājiem - ar tiesībām sūdzēties par šo lēmumu. Tas būtu izcils sasniegums, ja konkursa komisijas gala lēmums pēc iespējamo sūdzību izskatīšanas stātos spēkā jau šogad.
Skaistās un bēdīgās jubilejas
R. J. Grigulis izmantoja gadījumu sasaistīt konkursa pēdējās kārtas sākumu ar 99. gadadienu, kopš 1919. gada 5. augustā tika nodibināta Latvijas Valsts dzelzceļu virsvalde, ko par savu priekšteci uzrāda tagadējā valsts a/s Latvijas dzelzceļš un tādējādi arī PV, kas no Latvijas dzelzceļa atdalījās 2008. gadā. Mazāk glaimojošs ir atgādinājums, ka viens no pirmajiem PV pastāvīgās dzīves soļiem bija ar 2008. gada 16. septembri aģentūras LETA arhīvā ieliktā ziņa, ka PV ieguldīšot līdzekļus vagonu modernizācijā un jaunu vilcienu iepirkumā. Daudz tālāk par šādiem solījumiem PV nav ticis arī 2018. gada augustā.
Vilcieni netika nopirkti, pat par spīti tam, ka Eiropas Savienība bija uzņēmusies vilcienu pasūtījumu apmaksāt no 2007.-2013. gada plānošanas perioda naudas. Latvijas nespēja šādu dāvanu pieņemt spilgti apliecināja Latvijas kopējo nespēju sapratīgi izmantot ES palīdzību, bet šī problēma uz vilcienu iepirkumu vairs neattiecas. ES pārvaldes iestādes pilnīgi pamatoti apvainojās un naudu vilcieniem 2014.-2020. gada periodā nepiedāvā. Tagadējā problēma finansēt vilcienu iepirkumu ir uz Latvijas valsts rēķina. Lai cik skaisti PV pēdējā laika vadītāji ir stāstījuši par saviem aprēķiniem, kā atdot vilcienu pasūtīšanai aizlienēto naudu no biļešu ieņēmumiem un valsts dotācijām turpmāko 35 gadu laikā, neviens PV neaizdos naudu bez pārliecības, ka valsts uzņēmuma PV parāds ir būtībā tas pats, kas Latvijas valsts parāds.
Kā braukāt pa fiskālo telpu
Smalki runājot, PV aizņēmums ietekmēs Latvijas valsts fiskālo telpu. R. J. Grigulis atgādināja, ka Latvijas valdība jau pirms vairākiem gadiem ir atļāvusi PV samazināt valdības fiskālo telpu jauno vilcienu dēļ. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis precizēja, ka valdība pagājušajā jūnijā pieņēmusi zināšanai PV lūgumu rēķināties, ka vilcienu pirkšana prasīs 2019. gadā 5,7 miljonus eiro. Turpmākajos gados izdevumi būtu attiecīgi 25,6, 44,7, 50,4 un 38,8 miljoni eiro 2023. gadā. Šo skaitļu summa 165,2 miljoni nav identiska ar vilcienu pasūtījuma summas maksimumu. Satiksmes ministrijai uzdots informēt valdību, tiklīdz izdevumi draudēs pārsniegt 2017. gadā plānotos.
Viens no veidiem, kā saskaņot 2018. gada cenas ar 2017. gada aprēķiniem, būtu pakārtot toreizējām cenām tagadējos vilcienu projektus. Šā iemesla dēļ PV neuzņemas raksturot vilcienus, kādus PV var atļauties nopirkt. Pietiek ar to, ka neizbēgami būs daudz vizuālo atšķirību starp tagadējos laikos un pagājušā gadsimta 60.-70. gados būvētajiem elektrovilcieniem.
Ar vienu vai pāris skaitļiem nevar izteikt ne Latvijas fiskālo telpu, ne PV daļu tajā. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka valsts ieņēmumu pieaugums par 470 miljoniem eiro šā gada pirmajā pusgadā pret pagājušā gada pirmo pusgadu ļauj kaut tūlīt nopirkt vilcienus, kuru gala cena tiek ar lielām atrunām noapaļota uz 200 miljoniem eiro. Īstenība ir bēdīgāka, jo valsts ieņēmumu pieaugums seko cenu pieaugumam vispār un valsts izdevumu pieaugumam jo sevišķi. Valstij aizvien dārgāk izmaksā jau esošo iestāžu un funkciju uzturēšana, tāpēc nebūt nav skaidrs, cik daudz naudas valdība spēs atvēlēt vilcieniem kā jaunam izdevumu postenim.
Atmaksāšanās nosacījums
PV izskata divas iespējas atrast kreditoru. Par tādu varētu kļūt vai nu Latvijas Valsts kase, vai vairākas tādas bankas, kas ES mērogā dara to pašu, ko Latvijā, - valsts finanšu sabiedrība Altum. Institucionālajām bankām ir privileģēta pieeja naudai, ko bez apstājas drukā Eiropas Centrālā banka. Tomēr tas nenozīmē, ka tās darbojas kā ES fondi, kas naudu atpakaļ neprasa. Starp pierādījumiem par PV iespējām atdot aizdevumu goda vietā jāliek ziņas, ka Igaunijā un visā Centrālajā Eiropā esot izdevies palielināt vilcienu pasažieru skaitu pretēji šo valstu iedzīvotāju skaita samazinājumam. Tas viegli izskaidrojams ar cilvēku pārcelšanos dzīvot tur, kur labāki ceļi un dzelzceļš to skaitā. Šā iemesla dēļ ticēsim PV solījumam palielināt gada laikā pārvadāto pasažieru skaitu no 17 miljoniem tagad līdz 25 miljoniem, tiklīdz pāreja uz jaunajiem vilcieniem būs pabeigta.