Pēdējo nepilnu astoņu gadu laikā par gandrīz desmit procentiem palielinājies pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars Latvijā. Zemākais iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 55 līdz 64 gadiem ir Pierīgā, bet augstākais – Latgalē.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šāgada sākumā Latvijā bija 269 800 jeb 13,9 procenti pirmspensijas vecuma (55-64 gadi) iedzīvotāju. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās, un kopumā no 2010. līdz 2018. gadam vērojams pieaugums par 9,1 procentu. Augstākais pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir Latgalē (15,8 procenti) un Vidzemē (14,3 procenti), zemākais - Pierīgas reģionā (12,8 procenti).
Izpētīts, ka 35,8 procenti iedzīvotāju pirmspensijas vecumā dzīvo divu personu mājsaimniecībās ar laulāto vai partneri, bet 19,8 procenti - vienas personas mājsaimniecībās (no tiem viena trešdaļa ir vientuļie vīrieši un divas trešdaļas vientuļās sievietes).
Trešdaļa (32,4 procenti) šīs vecuma grupas iedzīvotāju dzīvo mājsaimniecībās ar saviem pilngadīgajiem bērniem. Lielākā daļa iedzīvotāju pirmspensijas vecumā ir vecvecāku lomā - 57 procenti vīriešu un 65 procenti sieviešu (neatkarīgi no tā, vai dzīvo kopā vai atsevišķi no mazbērniem). Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Latvijā ir 62,3 procenti, kas ir augstāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju (57,1 procents) šajā vecuma grupā. Visaugstākais šajā vecumā nodarbināto skaits ir Zviedrijā, kur strādā teju 80 procenti vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Otrajā un trešajā vietā ir Vācija un Dānija, bet ceturtajā vietā Igaunija, kur strādā ap 70 procenti pirms pensijas iedzīvotāju. Viszemākais nodarbināto pirmspensijas iedzīvotāju īpatsvars ir Grieķijā (nepilni 40 procenti), Luksemburgā un Horvātijā (abās 40 procenti) un Slovēnijā (42 procenti).
Analizējot šos datus, jāņem vērā pensionēšanās vecums, kas daudzās Eiropas valstīs ir 65 gadi un pat vairāk, līdz ar to cilvēkiem 60 - 64 gadu vecumā ir jāstrādā, savukārt Latvijā daļa no pirmspensijas iedzīvotājiem jau legāli var saņemt pensiju. Statistikas dati rāda, ka Latvijā 12,7 procenti no pirmspensijas iedzīvotājiem saņem pensiju. Līdz ar to arī iemesls, kāpēc daļa no pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem nav ekonomiski aktīvi, ir pensija, savukārt otrs būtiskākais iemesls ir slimība vai darba nespēja. Daļa pirmspensijas vecuma cilvēku norāda, ka nestrādā, jo zaudējuši cerības atrast darbu.
Lielākā daļa (57,7 procenti) iedzīvotāju pirmspensijas vecumā savu veselību vērtēja kā vidēju un 22,4 procenti - kā labu vai ļoti labu. Kļūstot vecākiem, iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtējumam ir tendence pasliktināties. Pirmspensijas vecuma sievietes biežāk nekā vīrieši savu veselību vērtē kā vidēju. 56 procenti aptaujāto vecumā no 55 līdz 64 gadiem norādīja, ka sirgst ar kādu ilgstošu slimību vai ir ilgstošas veselības problēmas. Salīdzinājumam - 45 līdz 54 gadu vecumā slimojošo ir 40,7 procenti, bet 65 līdz 74 gadu vecumā - 72,1 procents. Vairāk nekā puse pirmspensijas vecuma iedzīvotāju norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešos mēnešos ir ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes. Sievietēm un vīriešiem nav nozīmīgu atšķirību šajā vērtējumā.
Iedzīvotāji pēc 60 gadu vecuma slimnīcās visvairāk ārstēja sirds un asinsvadu slimības, audzējus un skeleta, muskuļu un saistaudu slimības. Taču visilgāk slimnīcās uzturējušies pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Kopumā valstī vecuma grupā 55 - 64 gadi ir 21 700 cukura diabēta slimnieku, kas veido 23,7 procentus no visiem diabēta slimniekiem.
