"Mans varonis". Aizejošā vēsture ir jāsaglabā
 
©Ekrānšāviņš

Samērā klusu un neuzkrītoši (un ar minimāliem līdzekļiem) tiek īstenots projekts Mans varonis, kurā var piedalīties ikviens. Pašlaik interneta vietnē, bet vēlāk grāmatā tiks apkopoti stāsti par Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu karavīriem. Tas būs paliekošs devums Latvijas simtgadei – viens no nedaudzajiem taustāmajiem rezultātiem.

Stāstītāju kļūst arvien mazāk, tāpēc atmiņas ir jāuzklausa un jāsaglabā. Rīgas pieminekļu aģentūras projektu vadītāja Daina Pērkone saka - pagaidām mājaslapā www.mansvaronis.lv ir ievietoti apraksti no plaši pieejamiem resursiem, bet cilvēku uzrakstītie un iesūtītie stāsti tiek apkopoti un arī tos drīz varēs izlasīt. Drīzumā mājaslapā tiks ievietota plašāka informācija par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri baltvācieti Konrādu Dekertu, dzimušu Iršu pagastā. Projekta veidotājas saka paldies Iršu pagasta bibliotēkas vadītājai Dacei Grelei, kura izcēlusi saulītē šā cilvēka dzīvesstāstu.

Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera pulkveža Anša Zeltiņa dēls Namejs atceras, ka tēvs pārvaldīja sešas valodas, tostarp ķīniešu.

Daudz kustējās - dienā nogāja 20 kilometrus. Pulkveža mājā ar vienlīdz lielu cieņu tika uzņemts Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, rakstnieks Aleksandrs Grīns un kaimiņi. Tēvs Namejam iemācījis, ka cilvēki ir jāciena un pašam jābūt atbildīgam.

Sagaidot Latvijas simtgadi, 2018. gada novembrī Rīgā, Pēterbaznīcā, tiks rīkota izstāde Latvijas varonis - no senatnes tagadnē. Interesanti ir tieši nesafrizētie stāsti, atmiņas arī par karavīru sadzīvi, par to, ko viņi darīja pēc kara. D. Pērkone atklāj arī to, kas, iespējams, varoņstāstos paliek nepamanīts. Pagājušā gadsimta 30. gados daudzi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri izdarījuši pašnāvības. Varbūt tāpēc, ka nespēja pieņemt realitāti. Daudzi varonīgi kareivji šo ordeni nesaņēma vispār. Vēl viens pašnāvību vilnis bija 40. gados.

Sv. Pētera baznīcas pārvaldes direktora vietniece Una Jansone uzskata, ka Rīgas Brāļu kapos atdusas Latvijas patrioti, cilvēki, kuri īstenojuši savu misiju kalpot Latvijai. «Patriotismu nevar iedzīt, bet var mācīt mīlēt savu valsti. Varonība neparādās, uzsitot knipi, to ieaudzina,» viņa saka.

Cilvēki, par kuriem tiek veidota gan stāstu, gan portretu galerija, cīnījās par savu valsti Latviju, kad tā vēl nebija izveidota. Novembrī atvērtā ekspozīcija būs pamats citiem projektiem, tostarp arī par sievietēm Brīvības cīņu laikā. Daudzas palikušas aiz kadra, plašāk zināmas ir tikai trīs: Līna ČankaFreidenfelde, Valija Valerija VeščunasJansone un Elza Žiglēvice.

***

AICINĀJUMS PIEDALĪTIES

Projekta Mans varonis ietvaros var iesūtīt fotogrāfijas, kas ir uzņemtas Rīgas Brāļu kapos no 1915. gada līdz pat mūsdienām - var sūtīt gan sadzīviskas ģimenes fotogrāfijas, gan iemūžinātus mirkļus sabiedrisko pasākumu laikā u.tml., kā arī atmiņu stāstus par Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu karavīriem.

E-pasts: mansvaronis@riga.lv.

Pasta adrese: Gaujas iela 19A, Rīga, LV1026.