Latviju pārbaudījušās Starptautiskā valūtas fonda misijas vadītāja Iva Petrova vakar brīdināja, ka no reformām Latvija neizspruks.

I. Petrovas pirmais brīdinājums bija tāds, ka ierobežotais darba tirgus Latvijā varētu apgrūtināt vidēja un ilgtermiņa izaugsmi jeb, skaidrāk sakot, Latvijas spējas maksāt procentus par saviem principā neatmaksājamajiem parādiem.

Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis un darbaspēka novecošanās dēļ - darbspēju līmenis, taču līdz ar darbaspēka pieejamības samazināšanos kāpj algas.

I. Petrova, protams, neteica, ka tas nekur neder, jo nauda Latvijā jāsapako atdošanai kreditoriem, nevis jāiztērē uz vietas. Viņa lietoja daudz skaistu vārdu, ka vajagot taču turēt reformu fokusā darba tirgus ierobežojumu mazināšanu, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba samazināšanu; vajagot realizēt prasmju saskaņošanas un prasmju uzlabošanas politiku, uzlabot darbinieku piekļuvi mājokļiem un pārskatīt minimālās algas struktūru... Tiktāl tas viss ir tukši vārdi, bet prasību rindas galā ir darbaspēka imigrācijas nodrošināšana. Atšķirībā no visa iepriekš uzskaitītā, tas ir pārbaudāms rādītājs, kas Latvijai būs jāizpilda.

Otru akcentu I. Petrova lika uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi. Tas nozīmē turpināt ārvalstu noguldītāju sastāva revidēšanu, kas novedīs pie ārvalstu klientus apkalpojošo banku slēgšanas. Nekā savādāk nevar saprast I. Petrovas norādījumu grozīt, saskaņojot Eiropas Savienības līmenī, likumus attiecībā uz bankām, lai šie likumi būtu ērti lietojami līdzekļi (adekvate tools) to banku likvidācijai, kuru finanšu stāvoklis ir ļoti slikts vai drīzumā tāds varētu kļūt.