Uz līdzdalību nākamajās Latvijas valdībās cerošās partijas izmantojušas izdevību apsolīt Latvijas kreditoriem tādu politiku, kas neapdraudēšot kreditoru intereses saņemt savus aizdevumu procentus neierobežoti ilgu laiku uz priekšu.
Sakaru kanālu starp partijām un kreditoriem izveidoja Latvijas Fiskālās disciplīnas padome. Tā sagatavoja jautājumus 13. Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām par to, kādi būs valsts ieņēmumi un izdevumi, ja attiecīgā partija vēlēšanās iegūtu varu tos noteikt. Uz padomes jautājumiem vispār atbildēja 9 no 16 vēlēšanās pieteiktajām partijām, bet tikai piecas partijas atbildējušas laikā un uz konkrētajiem jautājumiem. Par to jāuzslavē Jaunā konservatīvā partija, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, No sirds Latvijai, Attīstībai/Par! un Progresīvie. Skaitliskas atbildes vēlāk par noteikto termiņu sniegušas Jaunā Vienotība un KPV.LV, bet Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņa skaitļu tabulu vietā atsūtījušas Fiskālās disciplīnas padomei domrakstus par savu apņēmību ievērot fiskālo disciplīnu.
Atbild tie, kas var
Nav pamata pārmest Fiskālās disciplīnas padomei, ka tā ignorētu mazāk zināmo partiju jeb priekšvēlēšanu grupējumus. Starp tiem ir arī tādi, kas vispār nav uzrādījuši nekādus publiski atrodamus kontaktus, kā arī nodibināti tad, kad šā gada martā sāktā partiju meklēšana un uzrunāšana jau bija sen beigusies. Savādāk bija ar Latvijas Centrisko partiju, kas ir darījusi zināmus kontakttālruņu numurus, pa kuriem Neatkarīgā tik tiešām spēja atrast partijas aktīvistus. Diemžēl viņi atvainojās, ka esot pārāk aizņemti savos pamatdarbos un tāpēc nevarot pateikt, vai Fiskālās disciplīnas padomes jautājumi līdz partijai nonākuši. Līdz ar to skaidrs, kāpēc līdz padomei nav nonākušas partijas atbildes, jo tādas neviens nevar sacerēt pa dažiem politiskajām aktivitātēm izbrīvētiem brīžiem. Savukārt politiku par iztikas līdzekļu avotu padarīt jau pratušie Latvijas Krievu savienības pārstāvji atzina, ka nav vēlējušies uz Fiskālās disciplīnas padomes jautājumiem atbildēt. Viņi rīkojās konsekventi un neskaidroja Neatkarīgajai, kāpēc nav atbildējuši padomei.
Cīnās par vietām valdībā
Aptaujā piedalījās tās partijas, kas uzskatīja par labāku nestrīdēties ar Fiskālās disciplīnas padomi par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu, lai gan piebildušas, ka viņu ekonomiskā politika šo tempu varētu paātrināt attiecībā pret tādu izaugsmi, kādu paredz tagadējā valdība saziņā ar kreditoriem. Ļoti noapaļoti sakot, 13. Saeimas partijām tiek solīti caurmērā +3% IKP ik gadus. Partijām netika ļauts apsolīt, ka tās nodrošināšot IKP +10% gadā. Tāds pieaugums tika reāli piedzīvots treknajos gados un nozīmēja arī strauju valsts ieņēmumu kāpumu. Ja tas atkārtotos, tad varētu vienlaikus īstenot algu celšanu iekšzemē un nevainojamu parādsaistību kārtošanu ārzemēs. Aptaujā tomēr tika jautāts, kā partija apsaimniekos nevis viņu pašu izdomātu, bet jau iepriekš aprēķinātu naudas daudzumu. Partijas tādā gadījumā atbildēja kreditoru starpniekiem to, ko vēlas dzirdēt kreditori, ka viņu nauda Latvijā būšot drošībā. Atbilžu sniegšanas jēga bija panākt, lai Latvijas kreditori - Eiropas Komisija kā Eiropas Savienības lielo dalībvalstu pārstāve un šīs dalībvalstis katra savā vārdā, Starptautiskais Valūtas fonds komplektā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un varbūt vēl citi interesenti dzīvot uz Latvijas maksāto kredītprocentu rēķina - neiebilstu pret attiecīgās partijas iekļaušanu valdošajā koalīcijā, ja Saeimas deputātu partijiskais sadalījums padarītu tādu variantu reālu. Attiecīgajai partijai reālu to var padarīt tikai iekļūšana Saeimā, kuras dēļ partijai saviem vēlētājiem ir jāapsola pilnīgi kas cits nekā Latvijas kreditoriem.
Prasīs lielākus nodokļus
Ja partijām neļāva pieskaņot IKP prognozi partiju solījumu izpildei, tad tām atlika solīt nodokļu iekasēšanas pieaugumu. Nodokļu likmju celšana tracina iedzīvotājus un liek nervozēt investoriem, kas cieši saistīti ar kreditoriem. Rezultātā partijas sacentušās ar apsolījumiem palielināt nodokļu iekasēšanas pieaugumu uz ēnu ekonomikas rēķina. To var solīt droši, jo par ēnu ekonomiku neko skaidri zināt nav iespējams pēc definīcijas. Vienu un to pašu ir solījušas visas iepriekšējās Latvijas valdības, tagadējā valdība un tieši tāpat partijas, kas izveidojušas valdību. Tieši to pašu aptaujā solījušas partijas, kas vēl tikai cer nonākt koalīcijā un valdībā. Ja tik ilgi sola, bet neizpilda, tad visai droši, ka nepildīs arī turpmāk tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ēnu ekonomika ir integrēta kopējā ekonomikā. Nebūt nav tā, ka ēnu ekonomikas samazināšana vienmēr palielina un nekad nesamazina valsts ieņēmumus. Latvijas situācijā cilvēku aplikšana ar lielākiem nodokļu maksājumiem pastiprinās emigrāciju, un nauda aizies līdzi cilvēkiem. Iedzīvotājus nevarēs noturēt Latvijā ar skaidrojumu, ka viņiem nodokļos jāsamaksā vairāk nevis tāpēc, ka celtas nodokļu likmes, bet tikai tāpēc, ka nodokļu piedzinēji izmanīgāk lieto vecās likmes. Un tad problēma būs nevis palielināt, bet noturēt nodokļu ieņēmumus.
Konkrētajā aptaujā partijas pažēlotas, nejautājot to, ko tās darītu IKP un ieņēmumu krituma laikā. No cita aspekta raugoties, Latvijas kreditori pažēlojuši paši sevi, jo nespēj izdomāt, ko iesākt ar Latviju, kur IKP pieaug tikai naudas izteiksmē atbilstoši tam, kā līdz Latvijai nonāk Eiropas Centrālās bankas papildus drukātā nauda. Viņu prasība Latvijai ir neradīt šeit liekas jeb atsevišķas problēmas papildus Eiropas Savienības un globālajām problēmām.
