Ziedojumi – pacientu smagā realitāte

Saprotot, ka valsts neapmaksās ārstēšanos, daļa smagi slimu pacientu nolemj vērsties pie sabiedrības ar lūgumu ziedot zālēm vai operācijai. Tikai šā gada laikā vien ziedot.lv ir saņēmis 77 palīdzības lūgumus, kur kopējā nepieciešamā summa ir virs miljona eiro. Pacientu organizāciju diskusijā – vai ziedojumi zālēm un ārstēšanai Latvijā ir daļa no valsts veselības aprūpes finansēšanas politikas? – visi bija vienisprātis, ka situācija, nostādot pacientus smagas izvēles, faktiski bezizejas situācijā, kad vienīgais atbalsts ir tikai ziedojumi, ir amorāla. Taču gadījumos, kad zāles atsaka kompensēt no valsts budžeta vai kompensē daļēji, nekādu citu alternatīvu nav.

Ziedot.lv dati parāda, ka cilvēki lūdz ziedotāju naudu medikamentiem, diagnostikai, plānveida operācijām, medicīniskai pārtikai, protēzēm, autiņbiksītēm, paliatīvai aprūpei, rehabilitācijai - praktiski visam, kas teorētiski būtu jāsniedz veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta sacīja, ka ikviens ziedojuma lūgums tiek izvērtēts, piemēram, vai ir ārstu konsilija lēmums par konkrēta medikamenta nepieciešamību ārstēšanā, vai pacienti lūdz ziedot nevis ekstrai, bet dzīvībai un veselībai.

Šogad palīdzību jau lūguši 77 pieaugušie un 51 bērns un kopējā summa ir 1,3 miljoni eiro.

Pagājušajā gadā ziedot.lv no ziedojumiem palīdzībai cilvēkiem ieguldījis nepilnu miljonu eiro, puse no šīs summas ir izlietota medikamentiem, visbiežāk onkoloģijas pacientiem. Diskusijā R. Dimanta pieskārās jautājumam par pacientu anonimitāti, jo, pieņemot lēmumu par ziedojumu lūgšanu, pacients vairs nevar saglabāt konfidencialitāti, jo mūsu sabiedrība nelabprāt ziedo anonīmam pacientam. Cilvēki vēlas zināt, kam ziedo un kāpēc. «Tas ir smags lēmums, bet pacienti šādu lēmumu pieņem, jo nav citu variantu. Pat ja Nacionālā veselības dienesta lēmums ir piešķirt individuālu kompensāciju, ar to zāļu iegādei nepietiek, pārējais ir jāsameklē pašam. Cilvēki ņem kredītus, ieķīlā īpašumu, noved ģimeni nabadzībā, lai varētu saņemt zāles,» stāsta R. Dimanta. Daudzkārt izskanējis viedoklis, ka sabiedrībā populāriem cilvēkiem ziedo vairāk, taču ziedot.lv pieredze to neparāda. Ziedojumos savāktās summas ir aptuveni līdzvērtīgas, taču nenoliedzami par populāriem cilvēkiem runā vairāk. «Pazīstamiem cilvēkiem ir pat grūtāk lūgt ziedojumus, jo par viņiem runā un runās vēl ilgi, iztirzājot slimības nianses,» uzsver R. Dimanta.

Ekrānšāviņš no avīzes

Pagaidām risinājuma šim jautājumam nav. Lēnām valsts iekļauj jaunas zāles kompensējamo zāļu sarakstā, taču, kā atzina Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, Latvijā veselības aprūpes jomā valda haoss. Vajadzētu būt apstiprinātiem algoritmiem, kā notiek pacientu ārstēšana un kā pacients var saņemt atbilstošu ārstēšanu, taču Latvijā tā diemžēl nenotiek, un tāpēc arī nav iespējams izsekot un izvērtēt kādas ārstēšanas efektivitāti. Pacientu organizācijas arī norādīja, ka valda neskaidrība un nevienlīdzība zāļu piešķiršanā, kad vienai pacientu grupai ir zāles, otrai nav, vienai pacientu grupai ir apmaksāts izmeklējums, citai - nav. Paļaujoties uz ziedojumiem, pacients nekad nevar zināt, vai ārstēšanu saņems, vai saņems laikus un vai pietiks naudas visam kursam. Pacienti (melanomas, krūts vēža, reto slimību un citi) arī atzina, ka pārāk ilgs laiks jāgaida, lai saņemtu dienesta atzinumu - ir vai nav piešķirtas zāles, un, ja arī ir atzinums, to reti kurš bez juridiskām priekšzināšanām var saprast.

***

Viedokļi

Rūta DIMANTA, ziedot.lv vadītāja:

- Par lēmumu lūgt sabiedrībai ziedojumus smagas slimības ārstēšanai cilvēki izšķiras brīdī, kad saprot, ka viņiem nav pieejams valsts atbalsts. Tas ir ļoti smags lēmums, jo nozīmē visai sabiedrībai atklāt sevi, savu slimību. Visbiežāk par to izšķiras gados jauni cilvēki, jo viņiem ir bērni, un viņi vēlas izaudzināt savus bērnus. Diemžēl tā nav normāla situācija, ka cilvēkam ir jālūdz ziedojumi tādā situācijā, kad ārstēšanai būtu jābūt pieejamai. Lūdzot ziedojumus, pacients nevar būt arī simtprocentīgi pārliecināts, ka nepieciešamā summa tiks savākta un viņš varēs saņemt ārstēšanos, tāpēc var notikt tā, ka ārstēšana ir fragmentāra.

Daiga BEHMANE, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja:

- Pasaule iet vienā virzienā, bet Latvija - citā, turklāt mēs vēl kāpjamies atpakaļ. Jābūt apstiprinātiem pacientu ārstēšanas algoritmiem, kā mēs ārstējam cilvēkus, kādus medikamentus kurā brīdī nozīmējam, jo no tā ir atkarīga ārstēšanas kvalitāte, efektivitāte. Taču Latvijā tā nenotiek, veselības aprūpē valda haoss un nav sistēmiskas pieejas. No tā visvairāk cieš pacienti, savukārt veselības aprūpē tādēļ pastāv iespēja, ka pieejamais finansējums netiek izlietots lietderīgi. Kā mēs varam runāt par efektīvu zaļo koridoru, ja tā galā daudziem pacientiem ir ciet durvis un viņi nevar saņemt ārstēšanu, pat ja ir atklāts audzējs agrīnā stadijā.