Esi uzmanīgs: visbiežāk elektrotraumas tiek gūtas tieši vasarā
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Ar elektrību nejoko – nezināšanas, neuzmanības vai vieglprātīgas attieksmes sekas var būt smagas traumas vai pat cilvēka nāve, kā arī ugunsnelaimes. Kā liecina statistika, elektrotraumas visbiežāk tiek gūtas tieši vasarā, pavadot laiku ārpus telpām, tāpēc a/s Sadales tīkls aicina pieaugušos ievērot pašiem un atgādināt arī saviem bērniem elektrodrošības pamatnoteikumus, lai visiem vasara būtu droša un patīkama.

A/s Sadales tīkls katru gadu reģistrē vairākus desmitus elektrotraumu negadījumu, kuri notikuši lietotāju elektroietaisēs, piemēram, mājoklī neuzmanīgi lietojot dažādas elektroiekārtas. Piemēram, pērn reģistrēti 59 elektrotraumu gadījumi, tostarp pieci bija ar letālu iznākumu. 22 no cietušajiem bija bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, savukārt 2016. gada statistika - 55 cietušie, tajā skaitā 14 bērnu. Savukārt šāgada četros mēnešos konstatēti 15 negadījumi, no kuriem divi beigušies ar cilvēka nāvi. Aplūkojot statistiku ilgākā laika posmā, jāteic, ka negadījumu skaitam ir tendence nedaudz sarukt.

Pļaujot zāli, vajadzīga dubultuzmanība

Lielākā daļa no nelaimes gadījumiem notiek tieši vasarā, kad bērniem ir mācību brīvlaiks, bet pieaugušie veic remontdarbus savā mājoklī vai dara dažādus dārza darbus.

Sadales tīkls informē, ka visbiežāk negadījumi notiek, pļaujot zāli ar elektrisko zāles pļāvēju. Cilvēks gūst strāvas triecienu, ja zāles pļāvējs ir vecs un bojāts, ja darbu laikā tiek pārpļauts zāles pļāvēja vads, kā arī, ja pēc pašrocīgas vadu salabošanas cilvēks tam uzkāpj virsū ar basām kājām. Negadījumi rodas arī, izmantojot nekvalitatīvus un nedrošus ūdens sūkņus - gan dārza laistīšanai ar ūdeni, gan piepildot āra baseinus ar ūdeni, mazgājot mājas fasādi vai mašīnu. Bieži vien, ja elektroierīce nav kvalitatīva un pārbaudīta, cilvēks gūst strāvas triecienu, pieskaroties, tas nozīmē, ka elektroierīce nav sazemēta un nav droša lietošanai.

Raksturīgākās kļūdas

Nereti tiek izmantoti lietošanai ārā neparedzēti pagarinātāji un elektroierīces. Ņemot vērā, ka bieži vien elektrības ieguves avots ārpus telpām ir tikai viens, elektroiekārtu pieslēgšanai tiek izmantoti pagarinātāji. Šādās situācijās pagarinātāji tiek pārslogoti, kas var izraisīt to sakaršanu un aizdegšanos. Pagarinātāji jānovieto droši, lai pārvietojoties tos nebūtu iespējams aizķert, un lietus laikā tie jānosedz un jānovieto ar kontaktligzdām uz leju.

Vasara ir arī aktīvs celtniecības un remonta darbu veikšanas laiks, tomēr nereti sava objekta iekšējo elektrotīklu cilvēki neuztic sertificētam speciālistam, bet šos darbus veic paši. Šādai vieglprātīgai attieksmei var būt negatīvas sekas, jo, veicot remontdarbus, cilvēki pieskaras atkailinātiem vai bojātiem vadiem, veic darbu, neatslēdzot elektroapgādi, kā arī nekvalitatīvi paveiktā darba sekas var būt redzamas tikai pēc laika, kad atklājas, ka vadu savienojumi ir izdarīti nepareizi, nav ierīkots sazemējums (sazemējums kalpo aizsardzībai no elektriskās strāvas iedarbības, ja ir bojāta elektroiekārtas izolācija) u.c.

****

Ko īpaši atgādināt bērniem un jauniešiem?

Vasaras brīvdienās bērni un jaunieši bieži vien pavada laiku mājās bez pastāvīgas pieaugušo uzraudzības, tādēļ vecākiem ir pienākums rūpēties par savu bērnu drošību un pārbaudīt mājsaimniecībā esošās elektroiekārtas, pārliecinoties, ka tās nav bojātas un nav bojāta to vadu izolācija, kā arī jāparāda bērniem un jauniešiem, kā elektroierīces pareizi un droši lietot, piemēram, kā lietot elektrisko tējkannu, elektrisko plīti, matu žāvēšanas fēnu u.c., jo nereti elektrotraumas cēlonis ir elektroiekārtu lietošana mitrā vidē un ūdens tuvumā.

Tikpat svarīgi bērniem un jauniešiem atgādināt drošības noteikumus, pavadot brīvo laiku dabā. Jāatgādina, ka elektroapgādes infrastruktūra ir ne tikai elektrolīniju balsti un vadi, bet arī transformatoru apakšstacijas un elektrosadales, kas apdzīvotās vietās un pilsētvidē bieži vien nav pamanāmas. Lai gan uz visām šīm elektroietaisēm ir brīdinājuma zīmes par elektrības bīstamību - dzeltenas trīsstūrveida zīmes ar melnu apmali un melnu zibens simbolu vidū -, tomēr bērni un jaunieši mēdz aizmirst elektrodrošības noteikumus un nereti elektroietaises mēģina atvērt, iekļūt tajās, piemēram, spēlējot paslēpes, izmantot sportiskām aktivitātēm, kā arī apzīmē un līdz ar to arī aizkrāso brīdinājuma zīmes, radot papildu risku, ka kāds cits šīs brīdinājuma zīmes nepamanīs un mēģinās sadales vai transformatora apakšstacijas durvis atvērt. Bērniem jāatgādina, ka ir bīstami kāpt elektrolīniju balstos, laist gaisa pūķus elektrolīniju tuvumā, mest uz vadiem bumbu, koku zarus vai citus priekšmetus, atvērt elektrosadales skapjus un transformatoru apakšstaciju durvis, iet aiz elektroiekārtu drošības aizžogojumiem vai apakšstaciju teritorijās u.c. bīstamās vietās.

Pareiza rīcība var izglābt dzīvību

Bērniem jāpastāsta ne tikai elektrodrošības noteikumi, bet arī jāatgādina, kā rīkoties, ja nelaimes gadījums ir noticis, jo pareiza rīcība var izglābt gan cietušā, gan paša glābēja dzīvību un īpašumu no ugunsgrēka. Gadījumos, ja telpās kāds ir guvis elektrotraumu, aizdegusies elektroierīce vai notikusi kāda cita ar elektrību saistīta bīstama situācija, vispirms ir jāatslēdz īpašuma kopējais elektrības drošības slēdzis, un tikai pēc tam var sekot pirmās palīdzības sniegšana cilvēkam vai īpašuma glābšanas pasākumi. Sadales tīkls aicina vecākus parādīt saviem bērniem, kur drošības slēdzis atrodas, kā tam operatīvi piekļūt un kā to izslēgt. Par ikvienu bīstamu situāciju elektrotīkla tuvumā jāinformē Sadales tīkls, zvanot uz diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, zvanot uz tālruni 112.

Jāpiebilst, ka katru gadu pirms skolēnu vasaras brīvdienām Sadales tīkls pastiprināti pievērš īpašu vērību drošībai elektroapgādes infrastruktūras objektu tuvumā, it sevišķi tur, kur vasaras brīvdienās iespējama lielāka bērnu koncentrēšanās. Tāpat jau no 2013. gada Sadales tīkls apmeklē izglītības iestādes visā Latvijā, lai izglītotu bērnus un jauniešus elektrodrošības jautājumos, iemācītu atpazīt brīdinošās zīmes pie elektroietaisēm un ikdienā novērtēt bīstamas situācijas, lai pasargātu sevi un apkārtējos no nelaimes, kā arī radīt emocionālu barjeru - nemēģināt, jo elektrodrošības noteikumu neievērošana var radīt neprognozējamas un traģiskas sekas.

***

Makšķerēšanai elektrolīniju tuvumā var būt letālas sekas!

Aktīvajā makšķerēšanas sezonā a/s Sadales tīkls aicina makšķerniekus būt uzmanīgiem un ievērot drošības noteikumus, makšķerējot gaisvadu elektrolīniju tuvumā.

Sadales tīkls katru gadu reģistrē negadījumus, kad kāds makšķernieks gūst elektrotraumu, pieskaroties ar makšķerēšanas rīku gaisvadu elektrolīnijas vadam. Katru gadu tiek reģistrēts vismaz viens negadījums, kad, ar makšķerkātu aizskarot gaisvadu elektrolīnijas vadus, makšķernieki gūst smagas elektrotraumas.

Šādi nelaimes gadījumi apliecina, ka makšķernieki bieži vien aizmirst par drošības noteikumiem elektrolīniju tuvumā, apdraudot savu dzīvību. Makšķernieks var nonākt bīstamā situācijā ne tikai makšķerējot, bet arī dodoties uz makšķerēšanas vietu, neizvērtējot gaisvadu elektrolīnijas tuvumu. Ar makšķeri aizskarot gaisvadu elektrolīnijas vadus, makšķernieki var gūt roku un kāju apdegumus, kā arī sekas var būt letālas. Šādās situācijās no elektrotraumas nav pasargāts neviens, un uzskats, ka makšķernieka kājās esošie gumijas zābaki ir drošības līdzeklis, kas nav elektrības vadītājs, ir kļūdains. Elektriskās strāvas plūsmu un stiprumu būtiski ietekmē apkārtējās vides faktori - mitrs gaiss, saskarsme ar ūdeni un mitru zemes virsmu.

Izvēloties makšķerēšanas inventāru, jāatceras, ka gan makšķerkāts, gan tā aukla var saturēt elektrisko strāvu vadošus elementus un, ja makšķere vai tās aukla saskaras ar gaisvadu elektrolīnijas vadu, makšķernieks var gūt elektrotraumu. Īpaša uzmanība jāpievērš, rīkojoties ar makšķerēm, kuru garums pārsniedz trīs metrus, jo šāds makšķeres garums palielina gan makšķerkāta, gan makšķerauklas saskarsmes iespējamību gaisvadu elektrolīnijas vadiem.

Palīgs zināšanu atsvaidzināšanai par elektrodrošību pieejams Sadales tīkla mājaslapā https://arelektribuneriske.lv/.

***

SVARĪGI!

• Kā rīkoties elektrotraumas gadījumā?

Elektrotraumu gadījumos var būt divējādas situācijas - kad cilvēks nonācis saskarē ar zemspriegumu (līdz 1000 V) un kad cilvēks nonācis saskarē ar augstspriegumu (virs 1000 V). Augstspriegums sastopams elektropārvades līnijās, transformatoru apakšstacijās un citos objektos, kur nepieciešama liela elektrības jauda, savukārt ar zemspriegumu visbiežāk saskaramies mājās un citās vietās, kur elektrība ir pieejama drošai izmantošanai. Katrā no šīm situācijām ir būtiski atšķirīga nepieciešamā rīcība.

• Vienīgais, kā iespējams palīdzēt cilvēkam, kas nonācis augstsprieguma strāvas iedarbībā, ir nekavējoties ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot 112, vai elektroietaises īpašniekam! Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties strāvas ietekmē esošajam cilvēkam, nedz arī strāvas noplūdes vietai, jo jebkura saskare ar augstspriegumu ir nāvējoša.

• Palīdzot cilvēkam, kas nonācis zemsprieguma strāvas iedarbībā, jārīkojas ātri,

bet pārdomāti. Nekavējoties jānovērtē situācija un uzmanīgi jācenšas pārtraukt strāvas iedarbība. To var izdarīt, pārtraucot elektroapgādi, izslēdzot elektrības kopējo drošības slēdzi, elektroiekārtu, motoru utt. Ja tas neizdodas vai nav iespējams, nekādā gadījumā nedrīkst cietušajam pieskarties, bet šādās situācijās cietušo var mēģināt atbrīvot no strāvas iedarbības ar elektrību nevadoša (piemēram, gumijas vai sausa koka) priekšmeta palīdzību. Kad cietušais ir atvienots no strāvas iedarbības, jāmēģina ar viņu sazināties. Ja cietušais neatbild un nereaģē, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112. Ja dzīvībai bīstamas traumas nav gūtas, ieteicams sazināties ar savu ģimenes ārstu. Gaidot neatliekamo medicīnisko palīdzību, cietušajam var sniegt pirmo palīdzību, sekojot glābšanas dienesta speciālistu norādēm.

Palīgs zināšanu atsvaidzināšanai par elektrodrošību pieejams Sadales tīkla mājaslapā https://arelektribuneriske.lv/