Pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija no jauna ir atradusi savu vietu Eiropā, augsta līmeņa starptautiskā konferencē "Eiropa. Pēc 100 Pirms", sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Uzrunājot klātesošos, premjers vērsa uzmanību, ka pēc dažādiem Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nelabvēlīgiem notikumiem pagājušajā gadsimtā, Latvija šobrīd atkal spējusi atrast savu vietu Eiropā, kas noticis pateicoties tam, ka valsts iestājusies ES un NATO. Viņš norādīja, ka Latvijai ir vairāki svarīgi principi, kas ir būtiski veidojot Eiropas nākotni.
"Eiropas nākotnes veidošanā svarīgs būtu solidaritātes princips, kas ļautu priekšplānā izvirzīt nevienlīdzības samazināšanu Eiropā. Ar šo principu cieši saistīts ir arī konverģences princips. Ir satraucoši, ka Eiropas Komisija konstatējusi - konverģence ES ir apstājusies - vienlaikus netiek piedāvāts skaidrojums, kāpēc. Latvijas interesēs ir harmoniska ES teritorijas attīstība, tāpēc būtiska loma ir arī kohēzijas politikai, par ko Latvija cīnās," teica Ministru prezidents.
Kučinskis arī uzsvēra, ka Latvijai primāri svarīgi ir noturēt Baltijas valstu vienotību, un ārpasaule Latviju, Lietuvu un Igauniju redz kopā kā veselumu, ko pierāda Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Pēc premjera domām, būtiski strādāt arī pie Baltijas un Ziemeļvalstu vienotības izkopšanas. Tāpat Latvijai būtisks ir kritiskās domāšanas princips, kas ir svarīgs demokrātijas pamatprincips, meklējot zāles pret populismu. Šī iemesla dēļ, ES būtu nepieciešams stiprināt spējas kritiski izvērtēt notikumus, skaidroja premjers.
Tikmēr EK viceprezidents Valdis Dombrovskis minēja, ka Somijas un Latvijas ekonomiskā attīstība zaudēja daudzas iespējas Padomju savienības īstenotās okupācijas laikā, tādēļ nepieciešams atgūt zaudēto laiku. Viņš norādīja, ka ES nav tikai politiska savienība, jo ES ir arī ekonomiskie ieguvumi. Viņaprāt, svarīgs jautājums Baltijas valstīm - kā pēc iespējas veiksmīgāk izmantot ES vienoto tirgu.
"Latvijas ekonomiskā attīstība nav bijusi ļoti gluda. Finanšu krīze bija ļoti izšķirošs moments un bija nepieciešams meklēt veidus, kā atrisināt situāciju. Mums bija jāgūst mācības no pieļautajām kļūdām, un to rezultātā arī tika īstenotas dažādas reformas. Krīzes risināšana ir salīdzināma ar pamošanos uz kuģa, kas atrodas vētrā, un ir sarežģīti paredzēt, kādas būs tālākās tendences," teica Dombrovskis, piebilstot, ka Latvija ir daudz strādājusi un centusies attīstīsies, aktīvi izmantojot integrāciju vienotajā tirgū, spējot augšupejošu konverģenci padarīt par Latvijas realitāti un turoties līdzi pārējai Eiropai.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka šajā gadsimtā un beidzamajās desmitgadēs Latvija ir daudz paveikusi savas valsts attīstībā un šobrīd ir gatava stāties pretī jebkādiem nākotnes izaicinājumiem. Viņasprāt, apņemšanās un vēlme būvēt civilizētu un kvalitatīvu pasauli un sabiedrību būs tas, kas virzīs Latviju un Eiropu uz priekšu.