Pirmoreiz noteiks HIV stigmas indeksu
 
PĒTĪJUMS. HIV stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā Anda Ķīvīte atzīst, ka pētnieki ar lielu interesi gaidīs tā rezultātus. «Mēs ceram, ka uzskats – Latvijā stigma pret HIV pacientiem ir augsta – neapstiprināsies, taču baidos, ka bažas par plaši izplatītiem aizspriedumiem, ar kuriem saskaras HIV inficētie, tomēr apstiprināsies,» domā pētniece ©F64

Pētnieki vēlas noskaidrot, kāda ir sabiedrības attieksme pret HIV inficētajiem cilvēkiem, vai diskriminācija un aizspriedumi, par ko ikdienas sarunās stāsta daudzi cilvēki ar HIV, ir plaši izplatīti. Pētījuma rezultātā Latvija uzzinās savu HIV stigmas indeksu.

Šāds pētījums līdz šim veikts 90 pasaules valstīs, Latvijā pētījumu veiks HIV pacientu biedrība AGIHAS. Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks stāsta, ka situācija Latvijā ar HIV diemžēl ir nepatīkama, jo pēc jauno HIV gadījumu skaita «mēs esam pirmie Eiropā». Turklāt jauno HIV gadījumu skaits nesamazinās. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 5000 cilvēku ar HIV, taču Pasaules veselības organizācijas aplēses liecina, ka reālais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, ap 10 000. «No šā gada sākuma ārstēšana ir pieejama agrīnākā HIV stadijā un valsts HIV zālēm ir atvēlējusi papildu finansējumu, - tā ir laba ziņa, tomēr joprojām esam vienīgā valsts Eiropā, kur ārstēšana visiem HIV pacientiem netiek nodrošināta uzreiz pēc diagnozes noteikšanas,» norāda A. Veiķenieks. Pēc Veselības ministrijas datiem, ārstēšanu saņem tikai ap 38 procenti no HIV inficētām personām. HIV stigmas indeksa noteikšana ir būtiska, lai mazinātu šīs infekcijas izplatību Latvijā.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente, HIV stigmas indeksa vadošā pētniece Anda Ķīvīte Neatkarīgajai stāsta, kāpēc ir būtiski veikt šādu pētījumu un ko nozīmē stigma: «Līdz šim valstī nav veikts neviens pētījums par to, kā jūtas paši HIV inficētie cilvēki, mēs sarunās dzirdam par atsevišķiem diskriminācijas gadījumiem, par to, ka cilvēki nevēlas stāstīt nevienam, ka viņiem ir HIV, baidās, ka to uzzinās darba devēji, un daudzi šo baiļu dēļ arī neiet pārbaudīties uz HIV. Sarunās ir minēta arī diskriminējoša attieksme no veselības aprūpē strādājošajiem, taču pētījumu, kas parādītu, cik plaši ir izplatīta šāda attieksme un kopumā sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar HIV, Latvijā nav.» Pētniece arī norāda, ka cilvēki, kuriem ir HIV, pašstigmatizē sevi, tas nozīmē, vaino sevi visā, kas ar viņiem noticis. «Taču pajautāsim, vai tā jūtas arī visi citu slimību pacienti, vai diabēta pacients vaino sevi, visbiežāk atbilde būs nē, taču cilvēkiem ar HIV šī sevis vainošana ir ļoti izteikta. Tās dēļ cilvēki zaudē attiecības, ģimenes, bērnus, tā dēļ būtiski pasliktinās psihiskā veselība un labklājība,» stāsta A. Ķīvīte, «21. gadsimtā, kad, pateicoties medicīnas sasniegumiem, HIV no nāves sprieduma ir tapis par hronisku, kontrolējamu veselības stāvokli, kad HIV inficēti cilvēki dzīvo tikpat ilgi kā neinficēti ļaudis un, saņemot ārstēšanu, vairs nevar inficēt citus cilvēkus, stigmatizācija gluži vienkārši ir nejēdzība.» Stigma ir aizspriedumi pret kādu cilvēku grupu, bet diskriminācija ir rīcība, dzīvē īstenojot šos savus aizspriedumus pret šo grupu.

Pētījumi citās pasaules valstīs rāda, ka situācija būtiski atšķiras katrā valstī, turklāt nav likumsakarības starp valsts ekonomisko attīstību un diskriminācijas apmēru. Rietumeiropā, kur attieksme ir brīvība pret dažādiem ar HIV saistītiem jautājumiem, diskriminācija ir mazāka, šajās valstīs ir pieejami gan veselības pakalpojumi, gan labas izglītošanas programmas. «Situācija pavisam cita ir Āfrikas valstīs, kur dažās no tām HIV izplatība ir 50 procentu, tas nozīmē, katram otrajam ir HIV, tā ir kā dzīves sastāvdaļa,» atklāj A. Ķīvīte.

«Šis indekss ir paredzēts, lai palīdzētu valdībām, veselības aprūpes nozarei, pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēkiem ar HIV mazināt problēmas un pārvarēt galvenos šķēršļus, kas traucē efektīvu HIV ārstēšanu, profilaksi, aprūpi un atbalstu. Tas palīdz ierobežot HIV izplatīšanos,» uzsver HIV stigmas indeksa starptautiskais vadītājs Džulians Hovs.

***

HIV Latvijā

• Latvijā 2017. gadā konstatēts 371 jauns HIV gadījums

• Tas ir par 6 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā, kad Latvija ieņēma

1. vietu Eiropas Savienībā pēc jauno HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem

• 35% inficējušies heteroseksuālu attiecību ceļā, 6% - homoseksuālu kontaktu ceļā, bet 36% gadījumu inficēšanās ceļš nav noskaidrots,

• 21% gadījumu HIV infekcija iegūta intravenozo narkotiku lietošanas rezultātā

• 3 bērni ieguvuši HIV no mātes

Avots: Agihas, Slimību profilakses un kontroles centrs