Bankas raucas čokurā

Pēdējās dienās vairākas Latvijas komercbankas nākušas klajā ar atzīšanos, ka to 2017. gada peļņas rādītāji tomēr esot sliktāki, nekā bankas ne tikai cerējušas, bet jau pasteigušās paziņot.

Šobrīd Latvijā banku ir reizes trīs mazāk nekā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, tomēr arī ar atlikušo banku skaitu pietiek, lai banku peļņas radītāju grozīšanu dēvētu par regulāru. Protams, tā tas nenotiek visu augu gadu, bet tikai pavasarī. Kopš privāto banku atjaunošanas Latvijā tika ieviesta prasība, ka līdz 1. aprīlim ikvienai bankai jāatklāj auditēts pārskats par savu darbību iepriekšējā gadā. Ne vienmēr visām bankām tas izdevās, bet šogad auditēto pārskatu sniegšanas aizkavēšana pat legalizēta. «Daļa ārvalstu klientus apkalpojošo banku šogad savus finanšu pārskatus uz laiku publisko bez zvērinātu revidentu ziņojumiem, jo dialogs ar revidentiem sadaļā par nākotnes darbības izvērtējumu vēl turpinās,» vakar Neatkarīgajai skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) preses pārstāve Ieva Upleja. Komisija esot informēta par šo sarunu gaitu un gaidot, ka «lielākā daļa banku jau revidētos finanšu pārskatus ar zvērinātu revidentu ziņojumiem publiskos tuvākajā laikā». Tātad paliek iespēja, ka «mazākā daļa» banku savus revidētos pārskatus nesagatavos vispār.

Banku skaita samazināšanas saudzīgais paņēmiens tika izmantots pērnā gada rudenī, kad apvienoties zem jaunas izkārtnes Luminor Bank nolēma DNB Bank un Nordea Bank. Rezultātā Latvija iesāka šo gadu ar 16 komercbankām un piecām Eiropas Savienības valstīs reģistrētu banku filiālēm.

Šā gada 13. februārī sekoja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojums par ABLV Bank nodarbošanos ar aizliegtu darījumu kārtošanu, kam sekoja ne vien šīs bankas lēmums par pašlikvidēšanos, bet arī runas, ka citām bankām nāksies sekot tādam piemēram, jo ar atļautiem darījumiem tās nenopelnīs savai tālākai pastāvēšanai nepieciešamo naudu.

Lai gan uz pagājušā gada 31. decembri fiksētie banku peļņas rādītāji pēc 13. februāra vairs nedod garantijas bankas pastāvēšanai pārskatāmā nākotnē, jo ABLV Bank taču neglāba pat 51,2 miljonu peļņa, tomēr bez pelņas bankas iztikt nevar. Nav tā, ka zaudējumus uzrādījušas bankas tiek nekavējoties slēgtas, taču zaudējumi palielina varbūtību, ka tā varētu notikt.

Peļņu guvušo un zaudējumus cietušo banku skaits Latvijā dalās uz pusēm. Vēl vakar FKTK mājaslapa rādīja pašu banku sākotnēji sniegto informāciju par 2017. gada peļņu, ka desmit bankas pelnījušas, bet sešas - zaudējušas. Tas ar atrunu, ka pie pelnītājiem greznojas arī ABLV Bank, kamēr FKTK pēta bankas iesniegto pašlikvidēšanās plānu un banka pastāv tikai no birokrātu viedokļa. Tādā gadījumā 15 reāli atlikušās bankas sadalās uz pusēm, cik nu tas iespējams ar nepāra skaitli. Zaudējumu cietušo banku skaits Latvijā ir pārāk liels vismaz attiecībā pret oficiālajiem apgalvojumiem par straujo ekonomisko attīstību gan Latvijā, gan pasaulē.

Dienu iepriekš Norvik banka bija palielinājusi savus atzītos zaudējumus no 10,5 miljoniem eiro līdz 44 miljoniem. Tādā gadījumā zaudējumus cietušo banku kopskaits vairs nepieauga, taču arī zaudējumu dziļums ir rādītājs, kas var izraisīt bažas. Ieva Upleja norādīja, ka nekādus komentārus par atsevišķu banku stabilitāti FKTK sniegt nedrīkst.

Vēl iepriekš, 2. martā, Neatkarīgā sniedza apkopojumu par tiem banku izziņotajiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem, kas uz to brīdi bija pieejami. Izrādās, ka vairākas bankas FKTK sniegušas ziņas par mazāku peļņu nekā iepriekš presei. Swedbank samazinājusi peļņas rādītāju par pārdesmit miljoniem un vairs negozējas kā vienīgā Latvijā ar peļņu virs 100 miljoniem eiro. Banka Citadele atkāpusies no 16 miljonu peļņas līdz 1,2 miljoniem. Nelielu precizējumu peļņas samazināšanas virzienā vakar sniedza Rietumu banka. Lai gan banku ienākumi ir banku klientu izdevumi, tomēr arī banku klientiem labāk, ka bankas strādā ar peļņu. No tāda viedokļa būtu labi, ja nesekotu nākamās korekcijas nevienas bankas peļņas samazinājuma vai zaudējumu palielinājuma virzienā.

***

Jaunās ziņas sliktākas par vecajām

Pašlaik bankas uzrāda caurmērā zemāku 2017. gada peļņu miljonos eiro nekā pirms mēneša

Swedbank 94,3

ABLV Bank 51,2

SEB banka 38,2

Rietumu banka 33,0

LPB Bank 7,2

BlueOrange Bank 4,8

Rigensis Bank 4,0

Reģionālā investīciju banka 3,7

Banka Citadele 1,2

Baltic International Bank -2,7

Luminor Bank -0,59

Signet Bank -3,1

Expobank -3,4

PrivatBank -3,5

Meridian Trade Bank -4,1

Norvik banka -44,3

Avots: FKTK, LETA, bankas