Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai Ainaži pēc tiesībsarga un Veselības inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem Veselības ministrija mainījusi statusu – tagad tā ir aprūpes slimnīca.
No Veselības ministrijas skaidrojuma Neatkarīgajai izriet, ka statusa maiņa nozīmē iespēju slimnīcai strādāt bez psihiatra uzraudzības diennakts režīmā. Psihoneiroloģiska tipa ārstniecības iestādēs psihiatra klātbūtne ir obligāta, un tieši tas, ka Ainažos, kur ārstējas bērni, psihiatrs nebija pieejams diennakts režīmā, bija viens no Veselības inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem. Eksperti uzdod jautājumu, vai formāla statusa maiņa uzlabos bērnu psihiatrisko ārstēšanu Latvijā? Veselības ministrija atbildot uzsver: lai uzlabotu situāciju psihiatrijas jomā, tajā skaitā arī bērnu psihiatrijā, notiek darbs pie Rīcības plāna.
Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži konstatēti vairāku likumu un normatīvo aktu pārkāpumi - pārkāpts gan Ārstniecības likums, gan līguma par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu ar Nacionālo veselības dienestu noteikumi, kas nosaka, kādām ārstniecības personām jāstrādā slimnīcā, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi bērniem; pārkāpti noteikumi, kā ierobežojami pacienti, un noteikumi par medicīnisko dokumentu lietvedību. Veselības inspekcija izteica brīdinājumu slimnīcai par tās darbības apturēšanu. Martā par valdes locekļa pienākumu izpildītāju iecelts ārsts psihiatrs Aigars Kišuro.
Veselības ministrija arī pieņēmusi lēmumu veikt citas pārmaiņas slimnīcā Ainaži - tai ir nomainīts statuss, un turpmāk tā strādās kā aprūpes slimnīca. Veselības ministrijas speciāliste Undīne Šulca Neatkarīgajai skaidro: statusa maiņa nozīmē to, ka iestādē tiek ārstēti pacienti ar vieglāku slimības gaitu un slimnīcā nav nepieciešama diennakts ārsta uzraudzība. «Pašlaik arī tiek izvērtēts, kādus pakalpojumus un kādā apjomā ar pieejamajiem personāla resursiem ārstniecības iestāde varēs nodrošināt nākotnē. Slimnīcu varētu orientēt uz rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinājumu pacientiem pēc akūtā ārstniecības procesa noslēguma,» stāsta U. Šulca.
Kur turpmāk ārstēsies bērni ar psihiskām saslimšanām? Pašlaik slimnīca izvērtē situāciju, lai noteiktu bērnus, kuriem nav medicīnisku indikāciju ārstēties slimnīcā, tā samazinot ārstējamo bērnu skaitu līdz 45. Bērni, kuriem ir nepieciešama akūta psihiatriskā palīdzība, tiek hospitalizēti stacionāros, kuros tiek nodrošināta diennakts speciālistu pieejamība, - Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīcas Ģintermuiža bērnu nodaļa Jelgavā, Piejūras slimnīcas Psihiatriskā klīnika Liepājā, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā. Pēc Veselības ministrijas sniegtajiem datiem, visās šajās slimnīcās psihiatrs strādā vai ir pieejams diennakts režīmā. Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā strādā 37 ārsti, tajā skaitā trīs bērnu psihiatri, Ģintermuižas bērnu nodaļā darba dienās no 8.00 līdz 16.30 strādā divi ārsti - bērnu psihiatri, bet ārpus normālā darba laika bērnu psihiatrijas nodaļas pacientus pārrauga slimnīcas dežurējošais ārsts - psihiatrs. Piejūras slimnīcas Psihiatriskajā klīnikā nodrošināta nepārtraukta ārsta - psihiatra uzraudzība, ko nodrošina piecas dežūrpsihiatru slodzes, kuras aizpilda divi pastāvīgie dežūrārsti un septiņi psihiatri, kas dežurē papildus savam ikdienas darbam slimnīcā. Bērnu slimnīcā pediatra pakalpojumi psihiatrijas profilam tiek nodrošināti visu diennakti, savukārt psihiatrs pieejams normālajā darba laikā, bet ārpus normālā darba laika un brīvdienās psihiatrs pieejams mājas dežūru režīmā.
Veselības ministrija, lai uzlabotu situāciju psihiatrijas jomā, strādā pie Rīcības plāna, kuru saskaņos ar Latvijas Psihiatru asociāciju, kā arī sākusi īstenot Eiropas finansētu projektu par ārstu, māsu, sanitāru kvalifikācijas uzlabošanu darbam garīgās veselības jomā. Psihiatriem arī nodrošina kompensāciju par darbu reģionos un ikmēneša kompensāciju uzturēšanās izdevumu segšanai - arī par Eiropas fondu līdzekļiem, lai veicinātu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem reģionos.