Kur zivs pūstošā galva?
Teju līdz nāvei novārdzināts bērns Kalkūnos, vardarbība pret bērniem Jelgavas bērnu namā, nepaklausīgāko sūtīšana uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām, vienaldzība un nevērība pret zīdaiņiem Kapseļu ielas bērnu namā vēl bija tikai ziediņi, salīdzinot ar tiesībsarga atklāto bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži. Vai šī ir tikai aisberga redzamā daļa, un kas notiek citās iestādēs? Kas notiek ar cilvēcību, atbildību? Ne tikai iestādes vadītāja un personāla, bet arī visas nozares vadības. Zivs pūst no galvas.
Par bērnu piesiešanu pie gultas tiesībsarga birojs runāja jau 2011. gadā pēc dažādu iestāžu apmeklēšanas, kurās uz ilgāku vai īsāku laiku tiek ievietoti bērni. Pēc septiņiem gadiem tiesībsargam Jurim Jansonam jāsecina - situācija nav uzlabojusies, pat pasliktinājusies. Atliek tikai rūpīgāk ieskatīties vai nemanāmāk iefiltrēties iestādēs, un materiāla sašutumam atliku likām! Izrādās, bērni Ainažos sieti pie gultām uz vairākām stundām, dienām, pat nedēļām, turpat blakus citi bērni - lai skatās un protas! Uz izmeklēšanas laiku atstādinātā iestādes vadītāja Ilona Balode noliedz, ka fiksācija izmantota kā sods par sliktu uzvedību - tā darīts tikai tad, ja bērns apdraudējis pašu vai citu dzīvību. Skarbi skan arī kādas iestādes medmāsas jautājumi: vai labāk bērnus zāļot vai piefiksēt uz brīdi, lai nomierinās? Vai labāk ēst pamperi, ļaut plēst matus, kost rokās, sist galvu pret sienu?
Tiesībsarga fiksācijas protokolos gan rodama virkne citu iemeslu: kāpj ar kājām uz margām, apsaukā personālu, patvaļīgi skrien uz klasi, draud aizbēgt, klusajā stundā neatrodas gultā un apsaukā darbiniekus, nereaģē uz aizrādījumiem u.tml. Minēta arī agresija un draudēšana, bet liela daļa gadījumu tomēr liecina par piesiešanu un spricēšanu kā sodīšanu par sliktu uzvedību. Bet - tie ir slimi bērni, kas atvesti uz slimnīcu, lai viņus ārstētu, nevis sodītu, pret agresiju vērstos ar agresiju un varu. Pat ja bērni, piesiešanas un pošu iebiedēti, uz brīdi pieklusīs, slimību vai traumatiskās pieredzes radītie uzvedības traucējumi netiks izārstēti. Varbūt tikai uz laiku pieslēpti, lai vēlāk izpaustos, iespējams, pat ar traģiskām sekām. Ja ne pašam, tad citiem. Slimnīcas pacienti ir bērni ar epilepsiju, šizofrēniju, garīgas attīstības traucējumiem, uzvedības traucējumiem. Vai šādi tiek ārstētas slimības? Droši vien te ir arī no bērnu namiem un valsts sociālās aprūpes centriem vienkārši pāraudzināšanai atsūtīti bērni - no 74 Ainažu pacientiem 37 ir no šīm iestādēm. Protams, bērnu namu bērniem arī var būt kādas no minētajām slimībām, bet jau Jelgavas bērnu nama lieta un virknes sistēmas bērnu atklāsmes apliecināja praksi ievietot bērnus psihenēs, sodot par sliktu uzvedību. Iestādēs galvenais ir nevis bērnus ārstēt, attīstīt, bet atvieglot dzīvi personālam un arī atsevišķiem vecākiem. Jo sistēmas bērnu galvenais uzdevums ir - netraucēt.
Jā, darbs šādās iestādēs nav viegls un ne katram pa kaulam (nervam), bet tas neattaisno vardarbību vai nevērību pret bērniem. Protams, cilvēkiem, kas nav saskārušies ar psihiski un garīgi slimiem, nelīdzsvarotiem bērniem, turklāt vairumā vienuviet, grūti iedomāties to reālo, skarbo ikdienu, ar kuru jātiek galā iestāžu darbiniekiem. Tāpēc saprotams arī Ainažu personāla sašutums par tiesībsarga piesaukto spīdzināšanu - darbinieki te strādājot no sirds! Bet varbūt arī bērnu aprūpētājiem pašiem būtu vieglāk, ja bērniem slimnīcā būtu vēl ko darīt bez skatīšanās pa logu? 2010. gadā uzbūvētajā ēkā ir peldbaseins, kurš, izrādās, pacientiem - 74 - pieejams tikai trešdienās uz divām stundām. Grafikā iezīmēta arī ceturtdiena - kad notiek baseina tīrīšana. Tas arī raksturo attieksmi - grafiks, baseins ir, bet mērķim izmantots netiek. Ēka jauna, skaista, kā 2013. gadā vizītē atzina toreizējā veselības ministre Ingrīda Circene, viņa ir «patīkami pārsteigta par slimnīcas plašajām, gaišajām, piemērotajām telpām un pakalpojumiem, ko piedāvā slimnīcas speciālisti». Tas nekas, ka ārstēti netiek, dakteru nav! Vienīgais psihiatrs slimnīcā ir tikai pāris stundas divas dienas nedēļā, akurāt tajā pašā laikā, kad viņš šajā pašā ēkā sniedz maksas pakalpojumus! Logopēds un ergoterapeits atrodoties ilgstošā atvaļinājumā, vēl parādās vienīgi fizioterapeits. Kur ir tas kvalificētais personāls, kas mācēs rast pieeju šiem slimajiem bērniem? Protams, tas nav medmāsu uzdevums - tām jānokopj laukums, jācīnās ar neārstēšanas sekām, bērnus piesienot.
Iestādes vadītājas ieskatā ārstu, jo īpaši šo specifisko, trūkums esot globāla problēma. Bet - problēmas ir jārisina, nevis jāieslauka pagultē! Ja netiek galā pašu spēkiem - jāprasa Veselības ministrijai, kurai arī liela daļa atbildības jāuzņemas par nozares politiku un konkrēti par tās finansētas iestādes darbu! Galu galā ministrei ir padomnieks padomnieka galā ar labām algām un piemaksām «par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti». Un, ja vienas - Rīgas Austrumu - slimnīcas vadītājam var maksāt 8000 eiro algu, tad jau varēs sagrabināt daudz pieticīgākas piemaksas specializēto bērnu slimnīcu adekvātam, atbildīgam personālam.
Tagad, kad tiesībsargs sacēlis traci un vērsies Ģenerālprokuratūrā, ministrija steidz veikt uzlabojumus, solās pārbaudīt citas iestādes, bet iepriekš, kā liecina kāda Ainažu pacienta tēvs, VM sūdzību vienkārši atfutbolējusi - pārkāpumu neesot!