Jau gadu nedod zaļo gaismu trūcīgā statusa reformai
 
©pixabay.com

Trūcīgā ienākumu līmenis noteikts kā konstants lielums, proti, 128,03 eiro, krīzes laikā un kopš 2009. gada nav mainīts, apstiprina Labklājības ministrijā.

Tā kā trūcīguma līmenis nav piesaistīts nekādiem mainīgiem rādītājiem, piemēram, minimālajai algai, tas ļauj mākslīgi samazināt trūcīgo personu skaitu un neļauj objektīvi spriest par situāciju Latvijā. Arī šā gada nodokļu reforma šo situāciju neuzlabo, jo kaut par eiro palielināti ienākumi var būt par pamatu, lai iedzīvotājam liegtu trūcīgā statusu. Labklājības ministrija jau sen izstrādājusi plānu, kas reformētu trūcīgā līmeņa piešķiršanu, taču valdībā zaļā gaisma šim projektam nav dota.

Latvijā par trūcīgu personu vai ģimeni var atzīt tādus cilvēkus, kuru ienākumi mēnesī uz cilvēku nav lielāki par 128,03 eiro. Šāda norma likumā ir kopš 2009. gada, kad krīzes laikā tas tika noteikts kā konstanta summa, pretēji iepriekš noteiktajam principam - 50% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra. Ja šis princips turpinātu darboties, trūcīguma līmenis šogad būtu vismaz divreiz lielāks, šogad - 215 eiro. Šie noteikumi nav mainīti jau gandrīz desmit gadu. Jāpiebilst, ka katra pašvaldība var noteikt savu trūcīgās personas līmeni.

Precīzi dati par 2017. gadu un trūcīgo statusu saņēmušo personu skaitu būs zināmi tikai maijā, taču operatīvā Labklājības ministrijas informācija rāda, ka 2017. gada beigās Latvijā bija ap 40 000 personu ar trūcīgā statusu, tas ir, 2,07 procenti no iedzīvotāju skaita. Vēl 2016. gadā atbilstība trūcīgas ģimenes statusam bija 68 816 personām. Trešā daļa no šiem cilvēkiem ir bērni. Ņemot vērā 2016. gada datus, Neatkarīgā aprēķināja, ka otra lielākā trūcīgo personu grupa ir nestrādājoši pieaugušie - 28 procenti, bet trešā - pensijas vecuma personas. Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare Neatkarīgajai pastāstīja, ka ministrija izstrādāja un valdība jau 2014. gadā apstiprināja koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Plāna projekts 2017. gada 26. aprīlī tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, bet līdz šim nav bijis iekļauts Ministru kabineta sēžu darba kārtībā. Eksperte apliecina, ka Labklājības ministrija uztur plāna projekta aktualitāti un gatavo iesniegšanai arī aktualizēto plāna projektu par minimālā ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošnu 2019.-2020. gadam. Līdz ar šo plānu paredzēts palielināt trūcīgas personas ienākumu līmeni. Labklājības ministrija ieteiks to noteikt kā relatīvu rādītāju, kas periodiski tiks mainīts, ņemot vērā vidējo ienākumu izmaiņas sabiedrībā.

No šā gada par dažiem eiro ir palielināts garantētais minimālais ienākums (GMI) - līdzšinējo 49,80 eiro vietā tas ir 53 eiro mēnesī. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp noteikto ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes kopējiem ienākumiem. 2016. gadā GMI pabalstu saņēma 27 769 cilvēki. Trūcīgā statuss personai dod iespējas saņemt veselības aprūpi bez pacientu iemaksu veikšanas, tāpat tas būs būtisks, kad reāli sāks darbu veselības apdrošināšana, jo trūcīgas personas būs automātiski apdrošinātas.