Ienākumu līmenis, lai cilvēku sauktu par trūcīgu, nav mainījies kopš 2009. gada, kad krīzes laikā tas tika noteikts kā konstanta summa, pretēji iepriekš noteiktajam – 50 procenti no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra.
Ja šis princips turpinātu darboties, trūcīguma līmenis šogad būtu vismaz divreiz lielāks. Taču Latvija, izmantodama ekonomiskajai situācijai neadekvātu trūcīgā ienākumu līmeni, turpina izlikties, ka trūcīgo personu skaits samazinās, un to rāda statistikas dati - arvien mazāk oficiāli reģistrētu trūcīgo.
Ekrānšāviņš no avīzes
Trūcīgas ģimenes vai personas ienākamu līmeni visā Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, un saskaņā ar tiem trūcīga persona ir tāda, kuras ienākumi (ģimenē - ienākumi uz katru ģimenes locekli) ir 128,06 eiro mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā. Šie noteikumi nav mainīti jau gandrīz desmit gadus. 2009. gadā krīzes epicentrā valdība mainīja virkni noteikumu, tostarp arī tos, kuri attiecas uz pabalstiem, un trūcīgā līmeņa noteikšanā ieviesa konstantu skaitli. Ja šādu grozījumu nebūtu bijis, tad trūcīguma līmenis atbilstu reālajai dzīvei un būtu augstāks līdz ar katru minimālās algas pieaugumu. Piemēram, šogad trūcīgas personas būtu visas tās, kurām mēnesī uz vienu cilvēku ģimenē nav 215 eiro (tiesa, katra pašvaldība var noteikt gan citu trūcīgā ienākumu līmeni, gan arī piešķirt maznodrošinātā statusu).
Dati rāda, ka oficiāli reģistrēto trūcīgo skaits ar katru samazinās. 2010. gadā Latvijā bija 172 855 cilvēki, kuriem bija piešķirts trūcīgā statuss, 2012. gadā - 109 595, bet 2016. gadā jau uz pusi mazāk - 45 723. Jaunākie dati liecina, ka pašlaik valstī ir 39 996 trūcīgie.
Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare Neatkarīgajai stāsta, ka ministrija izstrādāja un valdība jau 2014. gadā apstiprināja koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Taču pats plāna projekts, kas paredz palielināt trūcīgas personas ienākumu līmeni (nosakot faktiski citu metodi nabadzības izmērīšanai), valdības sēdes darba kārtībā netika iekļauts. LM gatavojas iesniegt jaunu plānu jau šogad.
Tiesa, no šā gada par dažiem eiro ir palielināts garantētais minimālais ienākums (GMI) - līdzšinējo 49,80 eiro vietā tas ir 53 eiro mēnesī. GMI pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atzīta par trūcīgu, tādējādi sniedzot materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un veicinot darbspējīgo personu līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp noteikto ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes kopējiem ienākumiem. 2016. gadā GMI pabalstu saņēma 27 769 cilvēki.
Trūcīgā statuss personai dod iespējas saņemt veselības aprūpi bez pacientu iemaksu veikšanas. Tāpat tas būs būtisks, kad reāli sāks darbu veselības apdrošināšana, jo trūcīgas personas būs automatiski apdrošinātas. Šim mērķim valsts budžetā jāatvēl vairāki miljoni eiro. Loģiski, ja tiktu palielināts ienākumu līmenis trūcīgā statusa iegūšanai, arī valsts budžetā tam būtu jāatvēl vairāk miljonu.
***
Trūcīgie Latvijā*
Personu skaits ar trūcīgā statusu 39 996
Trūcīgo personu īpatsvars starp iedzīvotājiem 2,07%
Garantētā minimālā ienākuma saņēmēji 12 328
Dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits 24 403
Pārējās sociālās palīdzības pabalstus saņēmušo skaits 20 951
Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi 3 miljoni eiro
Pabalstus saņēmušo personu skaits 47 009
* 2017. gada decembris
Avots: Labklājības ministrija