NRA pēta, kāpēc Veselības aprūpes pakalpojumu datubāzes veidošanai maz laika, bet lieli uzdevumi

Datubāzei, kurā tiks apkopota informācija par visiem veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem, jāsāk darbs 2019. gada 1. janvārī. Datubāzē tiks nodrošināta informācija par personām, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Lai arī Nacionālajam veselības dienestam jāizdara apjomīgs darbs, pašlaik nav zināms, cik šāda datubāzes izveide varētu izmaksāt un cik maksās tās uzturēšana.

Datubāzi neveidos valsts dienests, bet ārpakalpojumā nolīgts uzņēmums. Turklāt Veselības ministrija naudu plāno prasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Datubāze nepieciešama saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Veselībai apdrošinātās personas statusam atbilst sociāli apdrošinātās personas (darba ņēmēji un pašnodarbinātie), personas, kuras brīvprātīgi veikušas veselības iemaksas, un noteiktas iedzīvotāju grupas (piemēram, pensionāri, bērni, pirmās un otrās grupas invalīdi, reģistrēti bezdarbnieki). Šīm personām valsts nodrošinās pilnu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Lai noteiktu, vai persona ir tiesīga saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešama datubāzes izveide, kurā pieejama atbilstoša informācija par personām, datubāzes izveidi pamato Veselības ministrijas speciāliste Undīne Šulca. Tāpēc Nacionālajam veselības dienestam jāveido datubāze, kurā tiks norādīta informācija, kas apliecina personas atbilstību apdrošinātās personas statusam. Būtībā datubāzē jābūt atbildei uz jautājumu, vai cilvēks, kas vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir nodokļu maksātājs, vai pats nomaksājis šos nodokļus, vai arī ir kādā no valsts apdrošināto iedzīvotāju grupām.

«Informācija par personas tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus gan mediķiem, gan farmaceitam, gan arī pašai personai būs pieejama e-veselībā,» norāda U. Šulca. Tas nozīmē, ka slimnīcai, poliklīnikai, ģimenes ārstam, aptiekai būs iespēja e-veselībā ielūkoties un apskatīties, vai konkrētais cilvēks ir apdrošināts. Sistēmā personas statuss jeb pieejamais veselības aprūpes pakalpojumu grozs būs atzīmēts ar īpašu atzīmi. Piekļuve pašai datubāzei gan būs tikai Nacionālā veselības dienesta speciālistiem.

Datubāzei nepieciešamo informāciju neprasīs katram cilvēkam, tā tiks iegūta no institūcijām - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošinās to ar personas pamatdatiem - vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, deklarētās dzīvesvietas adrese. Par pensionāriem datus dos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, par bezdarbniekiem - Nodarbinātības valsts aģentūra, datus par černobiliešiem - Stradiņa slimnīca, bet par mūkiem un mūķenēm, kas arī ir valsts apdrošināti veselībai, datus sniegs reliģiskās konfesijas. Datus par nodokļu nomaksu - Valsts ieņēmumu dienests. Datubāzei jāsāk darbs jau pēc deviņiem mēnešiem. Pašlaik tiek precizētas izmaksas, lai nodrošinātu datubāzes darbības uzsākšanu, un tad Veselības ministrija iesniegs papildu finansējuma pieprasījumus līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas pierāda vēl vienu absurdu - valsts ievieš veselības apdrošināšanu, bet naudu svarīgai datubāzei prasīs no «katastrofu budžeta». Datubāzes izveidei piesaistīs ārpakalpojuma sniedzēju - tātad teorētiski vēl jārīko iepirkums.

***

Kāda informācija būs datubāzē?

Dati par visiem Latvijas iedzīvotājiem - 2017. gada sākumā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 1 950 116 iedzīvotāju, no tiem:

• 868 000 nodarbināti

• 1,08 miljoni sociāli apdrošināti*

• 78 000 bezdarbnieki

• 455 667 vecuma pensijas saņēmēji**

Datubāze būs pieejama tikai Nacionālajam veselības dienestam, bet e-veselībā būs redzams, vai cilvēks ir tiesīgs saņemt veselības aprūpes pilno pakalpojumu grozu - tas būs norādīts ar īpašu atzīmi

Šo informāciju redzēs 4076 ārstniecības iestādes un 760 aptiekas

*2016. gada dati

**2018. gada janvāris

Avots: Veselības ministrijas, CSP, VSAA