Tikai ar vēlmi būt par brīvprātīgo nepietiek – cilvēkam, kas vēlas palīdzēt bērniem sociālās aprūpes centros, jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kā arī jāiziet medicīniskā pārbaude. Brīvprātīgais nedrīkst būt sodīts par noteiktiem noziegumiem. Cilvēkam arī jāaizpilda pietiekami detalizēta un apjomīga anketa, kā arī uz Labklājības ministriju jānogādā rakstisks pieteikums, tādēļ Neatkarīgās lasītāji jautā: vai prasības nav pārāk birokrātiskas un neapspiež cilvēku vēlēšanos kļūt par brīvprātīgajiem?
Ideja par brīvprātīgo iesaisti bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē valsts sociālās aprūpes centros radās pēc skandāla aprūpes centrā Kapseļu ielā Rīgā, kur atklājās, ka ar bērniem strādā viens darbinieks, kurš netiek galā ne ar bērnu paēdināšanu, ne izvešanu pastaigās, ne arī ar brīvā laika piepildīšanu. Mazuļi faktiski tiek atstāti paši savā vaļā, turklāt atklājās, ka bērnus baro pēc pulksteņa noteiktās stundās - nereti zīdaiņus pat nemaz nepaņemot uz rokām. Arī svaigā gaisā pastaigās bērni netika vesti katru dienu, dažreiz pat vairākas dienas.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle stāsta, ka brīvprātīgajam darbam valsts bērnu sociālās aprūpes iestādēs ir pieteikušās 157 personas, no tām visvairāk Rīgas aprūpes centros - 137 cilvēki, kā arī 20 - sociālās aprūpes centrā Kurzeme. Rīgā ir vairāki aprūpes centri, piemēram, Rīga Kapseļu ielā, Pļavnieki un citi. Pašlaik līgumi noslēgti ar 96 cilvēkiem un brīvprātīgā darbu uzsākuši 28. «Aprūpes iestādes ir ļoti apmierinātas ar brīvprātīgo darbinieku darbu,» atklāj S. Rozentāle. «Brīvprātīgie palīdz bērniem apģērbties un paēst, pastaigājās ar bērniem ārā, spēlējas, rotaļājas, lasa grāmatas.» Tāpat brīvprātīgie palīdz bērniem kā asistenti aprūpes iestāžu speciālistu organizētajās aktivitātēs bērniem. Piemēram, Pļavniekos notiks mākslas festivāls Sveces liesma un brīvprātīgie palīdzēs, lai pēc iepsējas vairāk bērnu varētu piedalīties šajā pasākumā.
Runājot par prasībām brīvprātīgajiem, Labklājības ministrijas speciālisti norāda, ka pilnīgi bez prasībām tomēr nevar. Ja cilvēki vēlas darboties ar bērniem, ir jāparedz kāds mehānisms, kā, piemēram, nepieļaut, lai bērnus aprūpē cilvēki, kuri sodīti par vardarbību pret bērniem vai par dzimumnoziegumiem. Tāpat arī ārsta izziņa ir atbilstoša prasība. S. Rozentāle stāsta, ka prasības brīvprātīgajiem noteiktas atbilstoši Brīvprātīgā darba likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam. Brīvprātīgajam jābūt pilngadīgam, nesodītam par dzimumnoziegumiem un vardarbību un veikušam pirmreizējo veselības pārbaudi. «Mūsuprāt, izvirzītās prasības brīvprātīgajiem nav pārmērīgas, jo valsts bērnu sociālās aprūpes iestāde ir atbildīga par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības,» saka eksperte.
Pieteikumu brīvprātīgā darbam nav jānēsā no vienas iestādes uz otru, pietiek, ja to brīvprātīgais ienes aprūpes centrā, kurā vēlas strādāt, vai arī Labklājības ministrijā. Ja kādam cilvēkam teikts, ka pieteikums jānogādā citur, tas, visticamāk, ir pārpratums. Kad pieteikums tiks izvērtēts un dati pārbaudīti Sodu reģistrā, brīvprātīgais varēs sākt darbu.
UZZIŅAI
Brīvprātīgie bērnu aprūpes centros
Brīvprātīgajam darbam valsts bērnu sociālās aprūpes iestādēs ir pieteikušās 157 personas
137 sociālās aprūpes centrā Rīga
20 sociālās aprūpes centrā Kurzeme
Līgumi ir noslēgti ar 96 personām, no kuriem brīvprātīgo darbu uzsākušas 28 personas
No brīvprātīgā darba atteikušies 8 cilvēki
Avots: Labklājības ministrija
