Līmēto koka konstrukciju attīstība var mainīt Latvijas būvniecības tradīcijas

Šodien runājot par koka izmantošanu būvniecībā, mēs vairs nedomājam tikai par guļbūvēm un koka karkasa mājām, bet gan daudz plašāk – par inovatīvām kokapstrādes tehnoloģijām, kuru izstrādē iesaistīti zinātniski spēki, lai koka izmantošana būvniecībā tiktu ieviesta daudz plašākā apjomā, tostarp industriālajā un civilajā būvniecībā – tiltu, daudzstāvu ēku, stadionu pārsegumu un dažādu citu objektu projektos.

Latvija neizmanto savu potenciālu

Lai arī mūsu valsts ir mežiem bagāta, tā pagaidām no daudzām valstīm atpaliek koksnes izmantošanā, nemaz nerunājot par Austriju un Kanādu, kur koks tiek izmantots simtiem metru garu tiltu un daudzstāvu ēku būvniecībā. Koka izmantošana šādu objektu būvniecībā kļuva iespējama līdz ar līmētā koka tehnoloģiju attīstību. Kā turpinājums tam ir līmēta liekta koka konstrukcijas, kas paver iespēju realizēt vispārdrošākos projektus. Līdz šim Latvijā ir realizēti tikai daži projekti, kuros izmantotas inovatīvās tehnoloģijas, tostarp Saldus mūzikas skolas projekts, kura tapšanā gan izmantoti Vācijā izgatavoti pilnkoka paneļi, kā arī pirms dažiem gadiem uzbūvētais gājēju tilts pār šoseju pie Latvijas valsts mežu apsaimniekotā dabas parka Tērvetē un aizvadītajā vasarā uzbūvētā estrāde Dobeles novada Krimūnās. Abus pēdējos objektus ciešā sadarbībā ar IKTK dzīvē realizējusi Igate būve. Jāpiebilst, ka abi minētie projekti ir prototipi, kuri reālā laikā un vidē kalpo arī zinātniskos nolūkos - ar uzstādīto devēju palīdzību tiek sekots līdzi konstrukciju noturībai, izmaiņām koka struktūrā un citos rādītājos, ko ietekmē slodze un laika apstākļi. Līdz šim saņemtie rezultāti apliecina, ka līmēta liekta koka konstrukcijas ir ilglaicīgas, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem būves ilgtermiņa ekspluatācijai. Vienlaikus kokam piemītošās īpašības dod iespēju radīt unikālus, arhitektoniski sarežģītus un vienlaikus Latvijas vidē iederīgus objektus.

PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA arī mazvērtīgai koksnei var sasniegt 250 eiro par kubikmetru - šādu rezultātu parāda Marko KEA darbība, uzsver Māris Peilāns / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kā viens no argumentiem, kas pasūtītājiem liek izvēlēties metāla vai betona pielietošanu objektu celtniecībā, tiek minēta cenu starpība: koka izmantošana esot pārāk dārga! Savukārt kokapstrādes nozares viens no zinošākajiem cilvēkiem Latvijā Māris Peilāns skaidro: «Koka konstrukciju izmantošana salīdzinājumā ar metāla konstrukcijām vidēji ir tikai par 10-20 procentiem dārgāka, un no visa ēkas kopējā būvniecības apjoma tas būtu ļoti niecīgs padārdzinājums. Tātad tas par dārdzību ir mīts. Ļoti būtiska ir līmēto koka konstrukciju ugunsnoturība. Ir spilgti piemēri arī Latvijā, kad īpašnieks pēc ugunsnelaimes sava metāla angāra vietā uzbūvē angāru ar līmētām koka konstrukcijām. Jo lielā karstumā koka konstrukcija paliek noturīga daudzkārt ilgāk nekā metāla angāri, un ir iespēja izglābt iekštelpās esošos dārgos darbgaldus vai citas iekārtas. Nevar noliegt, ka bieži koks objektā tiek iebūvēts nemākulīgi - prasti sakot, sacūkots, kā rezultātā ieguldījums pret iegūto rezultātu tiešām ir nesamērīgs.» Vienlaikus jāņem vērā tādi argumenti, kā vietējā materiāla izmantošana, darbaspēks un citi aspekti, kas tautsaimniecībai kopumā dod daudz lielāku pievienoto vērtību par metāla vai betona izmantošanu.

Nozares celmlauži - IKTK sadarbībā ar Igate būve

Viens no celmlaužiem šajā nozarē ir lielizmēra liekti līmētu koka konstrukciju rūpniecisko pētījumu centrs IKTK jeb Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās, kas tapis, sadarbojoties zinātniekiem un kokapstrādes nozares uzņēmējiem. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir radīt daudz augstāku pievienoto vērtību Latvijā iegūtajai koksnei, jo, ja savulaik mēs priecājāmies, ka vairs netiek eksportēti neapstrādāti zāģbaļķi, tad šodien mēs jau varam runāt par koksnes pievienoto vērtību, kas sasniedz 1000 un vairāk eiro kubikmetrā.

Vaicāts par iemesliem, kāpēc līdz šim koka izmantošana Latvijā nav pietiekami novērtēta, Māris Peilāns skaidro: «Pie mums viss ir kaut kā otrādi - parasti saka, ka pieprasījums rada piedāvājumu, bet šajā gadījumā ir otrādi - ja tirgū nav pieejams atbilstošs produkts, tad nav arī pieprasījuma. Jāpiebilst, ka mūsu uzsāktā produkta ieviešana tirgū ir ļoti sarežģīta - ir jāpiesaista zinātnieki, jāiegādājas tehnoloģiskās iekārtas, jāveic produkta testēšana reālā vidē, jāsadarbojas ar attiecīgās specializācijas projektētājiem. Nevienai lielai kokzāģētavai vai kokapstrādes rūpnīcai tas īsti neinteresē - vieglāk ir sazāģēt tūkstošiem kubikmetru dēļu un tos eksportēt. Dēļiem vai citiem kokmateriāliem pievienotā vērtība ir nesalīdzināmi zemāka par inovatīvu izstrādājumu izgatavošanu. Piemēram, no zāģētavām mēs varam iegādāties zāģmateriālus apmēram par 200 eiro kubikmetrā, bet tālāk, tos apstrādājot, varam pārdot par 600 līdz 1200 eiro kubikmetrā. Protams, ka ir lieliski, ka Latvijā ir zāģētavas, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu izejmateriālu mūsu vajadzībām, arī tām ir sava niša, taču līdzās tam ir vēlama tālāka koksnes apstrāde, sasniedzot maksimāli iespējamo pievienoto vērtību koksnei šeit pat - Latvijā.»

KRIMŪNU ESTRĀDE ir viens no objektiem, kas uzskatāmi parāda līmēta liekta koka konstrukciju iespējas - unikāls dizains, inovatīva tehnoloģija un sinerģija ar Latvijas dabu / Publicitātes foto

Arī runājot par mazvērtīgo koksni, Peilāns uzsver: «Kā viens no piemēriem mazvērtīgas koksnes izmantošanai, radot tai pievienoto vērtību pat līdz 250 eiro kubikmetrā, ir Marko KEA īstenotā palešu ražošana. Marko KEA tapušās paletes tiek izmantotas, piemēram, ekskluzīvu paklāju vai dārgas elektronikas pārvadāšanai, nodrošinot produktu kvalitāti un drošību visā loģistikas ceļā. Ja šo pašu daudzumu sašķeldotu un eksportētu, tad pievienotā vērtība būtu maksimums 30 eiro.»

Sabiedrības informēšana ir nepietiekama

Pagaidām Latvijā tikai nedaudzi skaļi runā par koksnes izmantošanu industriālajā un civilajā būvniecībā vai inovatīvu produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību, akcentējot ne tikai prasmīgu koka izmantošanu no sociāli ekonomiskā un ekoloģiskā viedokļa, bet arī kā vides un cilvēka domāšanas maiņas faktorus.

Māris Peilāns atzīst, ka kopumā kokrūpniecības nozare pārāk lēni un nemanāmi pievērš sabiedrības uzmanību koksnes izmantošanai Latvijā. Par labu sākumu koka plašākai izmantošanai būvniecībā runā pirms dažiem gadiem mainītie normatīvie dokumenti, kas būtībā reabilitē koku kā būvniecības materiālu. «Manuprāt, vislabākā reklāma būtu vērienīgas koka būves realizācija, pieņemsim, Rīgas centrā, tādējādi uzskatāmi demonstrējot, ko tad īsti var uzbūvēt no koka. Šobrīd kā piemēri kalpo Tērvetes dabas parka gājēju tilts un Krimūnu estrāde, kā arī drīzumā vidē būs apskatāms Jelgavas Pasta salas estrādes un slidotavas pārsegums. Es aicinu visus interesentus iepazīties ar jau realizētajiem projektiem un intereses gadījumā vērsties vai nu Igate būve, kas specializējas inovatīvo koka konstrukciju montāžā, vai IKTK, vai arī pie mūsu sadarbības partneriem - projektētājiem Rodentia. Sadarbojoties visiem nosauktajiem uzņēmumiem un zinātniekiem no LLU, RTU un koksnes izpētes institūtiem, patlaban Latvijā ir iespējams realizēt ļoti drosmīgus un izaicinošus projektus.»

Līdz šim realizētajiem projektiem ir prototipu statuss, jo vienlaikus norit pētnieciskais darbs. Taču nākamajā gadā tiks pabeigta jauna angāra būvniecība, un IKTK varēs sākt konstrukciju tālākapstrādi ar datorizētu CNC darbgaldu. «Mums ir sajūta, ka pieprasījums pēc inovatīvā produkta būs labs. Ļoti daudz inovatīvo koka konstrukciju nišas paplašināšanā kopējā būvniecības tirgū ir atkarīgs no pasūtītājiem - ja viņi projektētājiem savu objektu realizācijai pieprasīs koka konstrukcijas, tad arhitekti ar to rēķināsies. Es domāju, ka kopā ar zinātniekiem un uzņēmējiem ir radīta laba bāze, lai koka konstrukcijas ieņemtu arvien nozīmīgāku vietu Latvijā un neatpaliktu no Igaunijas, kas savā ziņā ir mums kā paraugs, uz ko tiekties.