Jau deviņus gadus velkas tiesvedība pret Aivaru Lembergu. Nule iznākušajā grāmatā Zagļi Lemberga kurpēs Ventspils mērs sniedzis savu redzējumu par Latvijas tiesu sistēmas darbību, tās pārkāpumiem un likumsargu «shēmām». «Tajā katrs varēs atrast atbildes uz jautājumu: kāpēc un kā tas var būt?» grāmatas prezentācijā uzsvēra A. Lembergs.
Skaidrojot grāmatas nosaukumu, kāpēc runa ir tieši par «Lemberga kurpēm», A. Lembergs norādīja, ka jebkurš, kurš saskāries, piemēram, ar tiesvedību, zina, ka kādu var pilnvarot, tikai noformējot attiecīgu pilnvaru. Bet, ja kādam šķiet, ka tas ir vienīgais veids, kā pilnvarot, tad viņš maldās - ir arī cits precedents!
Proti, 2013. gadā Rudolfs Meroni uzrakstījis iesniegumu Kurzemes apgabaltiesai, un šis dokuments ir apliecinājums šādam precedentam. «Atliek vien kādam iesniegumā tiesai uzrakstīt, ka viņš rīkojas «Lemberga kurpēs», un šis kāds tiesā var pārstāvēt Lembergu. Tā var būt? / Jums šķiet, ka / nevar? Var gan!» uzsvēra A. Lembergs, rādot uz ekrāna palielināto iesniegumu Kurzemes Apgabaltiesas Civillietu kolēģijai, kur tiešām redzams teksts - Aivars Lembergs ir atbildētājs lietā, bet, izrādās, viņa vietā jeb «kurpēs» rīkojas kriminālprocesā arestētās mantas glabātājs Rudolfs Meroni. A. Lembergs uzsvēra, ka viņš R. Meroni pilnvaru «rīkoties Lemberga kurpēs» nekad nav izsniedzis.
Par ko šajā «kurpju tiesas procesā» ir runa? Anglijas tiesa 2013. gadā uzlika arestu tai pašai «Lembergu ģimenes» mantai, ko pirms tam 2007.- 2008. gadā jau bija arestējusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra. Anglijas tiesa to darīja tāpēc, ka konstatēja - Latvijā arestētās mantas glabātājs R. Meroni cenšas arestēto mantu pārdot Oļegam Stepanovam un Olafam Berķim par 30 miljoniem eiro. «Anglijas tiesa sašutusi - kā tā? Arestētu mantu kāds cenšas pārdot? Tas nav pieļaujams! Tāpēc Anglijas tiesa nolēma, ka par glabātāju jākļūst arī starptautiskajai auditoru kompānijai KPMG. Iznāk, ka mantas glabātājiem nu ir jābūt diviem - Meroni un KPMG,» situāciju ieskicēja A. Lembergs.
Kad KPMG lūgusi akceptēt Anglijas tiesas lēmumu Latvijai, Ventspils tiesa izskatījusi šo lūgumu, un tas stājies spēkā. Šis tiesas lēmums nozīmēja, ka R. Meroni no tā brīža vairs nevarēja ar šo mantu viens pats rīkoties - viņam vajadzēja saskaņot savas darbības ar auditorfirmu. Šo lēmumu bijušas tiesības pārsūdzēt A. Lembergam, taču viņš to nav darījis, līdz ar to spēkā stājies Anglijas tiesas lēmums par diviem mantas glabātājiem.
Tas satraucis R. Meroni un Ģenerālprokuratūras prokuroru Juri Jurisu. Tad R. Meroni «iekāpis Lemberga kurpēs» un rakstījis iepriekšminēto pieteikumu Kurzemes Apgabaltiesai, lai tā atceļ Ventspils tiesas lēmumu, kas bija viņam un Latvijas Ģenerālprokuratūrai nelabvēlīgs.
Ko darīja tiesa? Pieņēma, protams, šo iesniegumu. Lai pamēģina jebkurš cits tā izdarīt un iesniegt dokumentu, iekāpjot cita kurpēs, - noteikti neizdosies, ir pārliecināts Ventspils mērs. Taču tādā gadījumā, kad ir runa par Lembergu, tad rodas «īpaša juridiskā vilkme» un var šeptēties arī svešās kurpēs.
Ja būtu iecelts Anglijas tiesas nozīmēts mantas glabātājs, tad viņam būtu jāatskaitās Anglijas tiesai katru mēnesi. Bet «mantas glabātājs Meroni Latvijas tiesai desmit gadu laikā nav atskaitījies ne reizi. Līdz ar to nav zināms, kas ar to mantu ir noticis. Kad tika pratināti liecinieki, tika «noņemti» visi jautājumi par arestēto mantu. Tāpat arī tika noraidīti visi rosinājumi gan no cietušo, gan apsūdzēto puses veikt mantas revīziju,» tiesas radīto situāciju skaidroja A. Lembergs.
Viņš arī atgādināja stāstu par radītajiem zaudējumiem 126 miljonu eiro apmērā, kad Latvijas naftas tranzīts, citiem vārdiem sakot, Latvijas Ģenerālprokuratūras uzticības persona R. Meroni, pārdevis tam piederošās Ventspils naftas akcijas par 1,77 eiro gabalā, lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ventspils naftas akcijām noteica cenu - 4,56 eiro.
Ja Latvijas naftas tranzīts nav saņēmis šos 126 miljonus eiro, tad kurš ir iebāzis kabatā šo naudu? Uz šo un citiem jautājumiem jāmeklē atbildes grāmatā Zagļi Lemberga kurpēs.