Gatavojoties Latvijas simtgadei, ir vērts atcerēties notikumus, kas bijuši nozīmīgi Latvijas ceļā uz neatkarības atgūšanu. Islande bija pirmā pasaules valsts, kas 1991. gadā atzina Baltijas valstu neatkarību.
Var jau sacīt, ka mazai valstij bija mazāk bīstami atbalstīt notikumus, kuru sekas uzreiz nebija prognozējamas. Taču fakts paliek fakts: Islandes Republika 1991. gada 11. februārī atzina Lietuvas neatkarību, 22. augustā - Latvijas un Igaunijas neatkarību. Pārējo valstu reakcija sekoja pēc tam.
Novembrī Islandē Neatkarīgā uzklausīja viedokli, ka islandieši ir mazliet uzmetuši lūpu - rau, Lietuvā ir Islandes vārdā nodēvēta iela, bet Latvijā - neesot. Ielas Latvijā tiešām nav, bet Rīgā, Ķīpsalā, ir Islandes skvērs. Pēc izmēra un izskata - skvēriņš. Lietuva islandiešu acīs ir tīkamāka, iespējams, tāpēc, ka kopš 2016. gada februāra Islandes ielas nosaukums lasāms ne tikai lietuviešu, bet arī islandiešu valodā, un šis samērā nesenais notikums ir saglabājies islandiešu atmiņā. Plāksnes atklāšanā pērn piedalījās arī kādreizējais Islandes ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs Jons Baldvins Hanibalsons, kurš pierādīja, kā darbojas viņa atbalstītais mazo nāciju solidaritātes princips. 1991. gadā, pateicoties viņam, Baltijas valstis saņēma pirmo oficiālo ārvalstu atbalstu saviem neatkarības centieniem.
TIESĀJĀS. Islandes ielas nosaukums Viļņā uzrakstīts gan lietuviski, gan kopš 2016. gada - arī islandiešu valodā kā cieņas izrādīšana valstij, kas pirmā atzina Lietuvas neatkarību 1991. gadā. Nebija ilgi jāgaida, kad plāksnīšu lieta nonāca tiesā, jo viena no Viļņas apriņķa amatpersonām pieprasīja tās noņemt. Pamatojums: plāksnītes divās valodās veicinot starpnacionālo naidu. Viļņas mērijā atbildēja: plāksnītēm ir dekoratīva, nevis informatīva funkcija / Foto no Lietuvos Rytas
Lietuva savu pateicību un cieņu Islandei demonstrē jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Viļņā viena no ielām tika nodēvēta Islandes vārdā. Igaunijas presē 90. gadu beigās bija lasāms vārs mēģinājums atgādināt par Islandes lomu Igaunijas neatkarības veidošanā - Tallinā neesot neviena parka, skvēra vai ielas, kas nestu Islandes vārdu. Bet Lietuva kopš 2012. gada veido projektu Paldies, Islande - tā mērķis ir pateikties mazajai ziemeļu valstij, ka tā atbalstīja Lietuvu, kā arī iepazīstināt lietuviešus ar islandiešu kultūru. J. B. Hanibalsons, atklājot piemiņas plāksni islandiešu valodā Viļņā, atcerējās 1991. gada notikumus Viļņā - daudz cilvēku, liesmo ugunskuri, cilvēki dzied. Viņš tur bija 16. janvārī un, neprazdams lietuviešu valodu, kopā ar visiem nodziedājis islandiešu tautas dziesmu. Politiķim pašlaik ir 78 gadi, viņš gatavojas publicēt grāmatu Baltijas ceļš uz brīvību (The Baltic Road to Freedom), vēsta Tvnet.
Saeimas deputāte Inguna Sudraba parlamentā vada deputātu grupu sadarbībai ar Islandes parlamentu. Viņa saka - Latvijas simtgades pasākumus plāno svētku rīkotāji, bet Islandes grupas deputāti kādu lokālu pasākumu, piemēram, sarīkot J. B. Hanibalsona grāmatas prezentāciju, varētu.
