Ražuks: Likums un atbildība glābs veselības nozari

 
©F64

Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšana nozīmē labāk finansētu, sakārtotāku un pieejamāku veselības aprūpi, sarunā ar Neatkarīgo uzsver Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Šodien Saeima plānojusi apstiprināt šo likumu otrajā lasījumā. Visticamāk, diskusijas turpināsies, spriežot par likumprojekta variantu galīgajam lasījumam, jo mediķu arodbiedrība jau paudusi neapmierinātību ar dokumentu, kas neparedz konkrētus skaitļus ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam. Tomēr līdz decembra vidum visām ieinteresētajām pusēm ir jāvienojas.

R. Ražuks atgādina, ka sākums reformām veselības jomā meklējams jau vasarā, kad Saeima apstiprināja izmaiņas likumā Par sociālo apdrošināšanu, kas noteica, ka no 2018. gada par vienu procentu tiek palielinātas sociālās iemaksas, vienlaikus samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, un ka viens procents no sociālajām iemaksām tiek novirzīts valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. «Tas bija pirmais solis, lai mēs jau likumā pateiktu, ka Latvijā būs veselības apdrošināšana,» saka deputāts, «šī Veselības aprūpes finansēšanas likuma uzdevums ir attīstīt tākāk apdrošināšanas ideju, nosakot divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus - nodokļu maksātājiem un tiem, kuri nodokļus nemaksā, tāpat likums parāda, kā pieaugs veselības aprūpes finansējums, kas ietver arī algu palielināšanu mediķiem. Mums faktiski ūdens smēlās mutē un bija kritiska situācija saistībā ar mediķiem, steidzami bija jārīkojas, lai Latvijā būtu speciālisti, kas ārstē cilvēkus.»

Galvenās diskusijas, apspriežot šo likumprojektu, ko pirms tam bija apstiprinājusi valdība, bija tieši par šiem diviem jautājumiem - finansējuma pieaugums medicīnai, algu jautājums mediķiem un pakalpojumu grozu saturs iedzīvotājiem. Diskusijas Saeimā bija asas, piekrīt R. Ražuks, tomēr ir izdevies vienoties par daudzām būtiskām lietām. «Mēs vienojāmies, ka konkrētus skaitļus likumā nevaram iekļaut, jo tā ir budžeta likuma atbildība, bet mēs palikām pie varianta, ka likums tomēr paredzēs procentuālo veselības nozares finansējumu, proti, likumā būs iekļauta apņemšanās līdz 2020. gadam veselības nozarei atvēlēt vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta,» stāsta R. Ražuks, «esam nosprauduši mērķi un uz to konsekventi iesim.» Uz jautājumu, kādas tad būs garantijas medicīnas darbiniekiem, ka no šī kopējā budžeta pieauguma tiks atvēlēta pietiekami nozīmīga summa tieši solītajam algu pieaugumam, deputāts atbild: «Esam izstrādājuši jaunu priekšlikumu, kas tiks skatīts, virzot likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam, ka 40 procentu no finansējuma pieauguma medicīnai tiek novirzīti tieši mediķu atalgojuma pieaugumam. Mērķis ir līdz 2023. gadam sasniegt tādu algu ārstam, lai tā būtu ne mazāka par divām vidējām algām tautsaimniecībā.»

Kas līdz ar likumu no nākamā gada mainīsies? «Visi cilvēki, kuri ir darba ņēmēji, no nākamā gada sāks maksāt par vienu procentu lielākas sociālās iemaksas tieši veselības apdrošināšanai, kas savukārt nozīmē, ka veselības nozarei būs papildu finansējums. Cilvēkiem, kuri saņem algu un nodokļus maksā citā režīmā, piemēram, pašnodarbinātie vai mikrouzņēmumu darbinieki, būs pārejas periods - viens gads, lai saprastu, kā iekļauties veselības apdrošināšanas sistēmā,» norāda R. Ražuks. Viņš piekrīt, ka līdz tam laikam ir jāatrisina visi jautājumi par datu sistēmām, to savietojamību, lai cilvēkiem nebūtu nekādu bažu vai nesaprašanos par piekļuvi veselības aprūpei. Asi diskutēts jautājums, vai pamata pakalpojumu grozā, kas būs pieejams visiem iedzīvotājiem, jāiekļauj ģimenes ārsta pakalpojumi. Pašlaik deputāti izšķīrušies par šādu normu. Tiesa, būs noteikts, kādus izmeklējumus ģimenes ārsts par valsts finansējumu varēs veikt visiem cilvēkiem, lai uzstādītu diagnozi. «Vislielākie ieguvēji no šā likuma būs sociāli aizsargātās grupas, kuras veselībai apdrošinās valsts, kā arī pacienti, kuri līdz šim saskārās ar rūgto veselības nepieejamības patiesību. Ņemot vērā papildu finansējumu, kāds veselības nozarei nav bijis nekad, veselības aprūpe būs pieejamāka, mēs ceram, ka arī sakārtotāka. Mēs, deputāti, kas darbojas onkoloģisko pacientu atbalsta grupā, turpināsim runāt par modernas ārstēšanas pieejamību vēža pacientiem,» uzsver R. Ražuks.