Pārdomas: Vai Latvijas dizains ir vien koka "sūdiņi" ar latvju zīmēm?

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Alises Pabērzas publicētās pārdomas facebook, kas radās pēc kādas Latvijas dizaina izstādes apmeklēšanas Rīgā, izraisījušas viedokļu „vētru” sociālajā tīklā. Ar ierakstu dalījušies gandrīz 700 facebook lietotāji, 1700 spieduši „like”.

„Ienākot izstādes dizaina sadaļas zālē, pirmajā brīdī īsti nesapratu - esmu nonākusi Daugavpils tirgus izbraukuma tirdzniecībā vai dizaina izstādē. Apkārt šubas. Vienas vienīgas šubas. Jeb, atsakoties no žargonvārdiem. Un nebūt nekādas augstās modes kažokādas, kur nevar saprast, kas būtu piemērotākais brīdis dzīvē, lai tās uzvilktu (karnevāls, vai?), bet gan tādas, kuras .. nu, var nopirkt Daugavpils tirgū, pie krievu tantēm ar spilgti rozā krāsotām lūpām. Ejot tālāk, diži labāk nepalika - Daugavpils tirgus sajūtu nomainīja mazpilsētas pilsētu svētku amatnieku tirdziņa sajūta.

Brienot dziļāk izstādē, jā, jā, jūs neticēsiet, kas lielā vairumā sagaidīja tās apmeklētājus - koka sūdiņi ar latvju zīmēm! Cik oriģināli, negaidīti, inovatīvi un pārsteidzoši! Man liekas, ka Latvijas dizaina svētā trīsvienība ir koka sūdiņi + latvju zīmes + plānotāji. Tā kā plānotāju sezona vēl nav sākusies, tad tos šajā izstādē aizstāja arī viens ārkārtīgi nozīmīgs Latvijas dizaina stūrakmens - t-krekli!

Aplūkojot tuvāk kādu stendu, kurā tirgoja koka dēlīšus, aplīmētus ar dažādiem banāliem un pat Bībeles citātiem, tā pārstāvis steidzās teikt, ka šie, lūk, ir iedvesmas dēlīši. IEDVESMAS. DĒLĪŠI. Tajā brīdī es pēkšņi sapratu, kāpēc, gatavojot vakariņas pēc garas darba dienas, vispār nav nekādas iedvesmas to darīt. Jo man ir tikai virtuves dēlīši, nevis IEDVESMAS DĒLĪŠI (es nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka vārdi "iedvesma" un "dēlis" var raksturot viens otru, nopietni). Starp citu, jā, es jau neesmu tāda lauķe nemaz, tie dēlīši nav domāti, lai uz tiem grieztu, bet gan, lai liktu pie sienas.

Nav jau tā, ka man absolūti nekas nepatika šajā izstādē. Man patika veselu trīs stendu piedāvājums - Igaunijas dizaineru stendu. Mūsdienīgi, askētiski un skaisti. Uz tā visa raibā kažokādu, adījumu, tizlu t-kreklu, latvju zīmju, koka sūdiņu, viduslaiku rastafari tipa rotu un lina izstrādājumu fona, viņi gan izskatījās kā baltie zvirbuļi no citas pasaules. Parunājoties ar vienu no Igaunijas pārstāvēm par šo tēmu, viņa smaidīja un teica "varbūt, ka tu vienkārši esi pieradusi pie latviešu dizaina", bet viņas smaidā varēja nojaust, ka tomēr esam uz viena domu viļņa par Latvijas dizainu.

Klau, varbūt, ka tiešām pietiks? Bija interesanti. Pirms gadiem pieciem, vairs nav. Čista nav. Ne tie koka sūdiņi (ja mēs šitā turpināsim, Latvija drīz vairs nebūs viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā, toties koka tauriņu gan), ne latvju zīmes (vispār jābrīnās, kāpēc vēl nevienam nav ienācis prātā izveidot latvju zīmju emoji), ne lina lupatas, ne plānotāji. Es ticu (un zinu), ka Latvijā ir arī lielisks, skaists un baudāms dizains, kurš diemžēl ir noslīcis koka sūdiņu zampā un, man nezināmu iemeslu dēļ, neuzskata par vērtīgu piedalīties šajā dizaina izstādē," raksta Alise.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais