Mediķu neapmierinātība gruzd

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pauž satraukumu par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšanu. Tāpat joprojām nav kliedētas arodbiedrības bažas par adekvātu finansējumu veselības nozarei un mediķu algu palielinājumam.

«Esam jau iepriekš pauduši bažas par likumprojekta izstrādes procesu un izteikuši priekšlikumus tā uzlabošanai,» saka arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. «Arī nesen notikušajā veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē uzsvēru, ka kvalitātes vārdā no likumprojekta jāsvītro viss liekais, kas neatbilst likuma tiešajam uzdevumam - valsts finansējuma būtiska pieauguma savlaicīga garantēšana veselības aprūpes nozarei.» V. Keris atsaucas uz nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, kurā tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, lai 2020. gadā veselības aprūpes valsts finansējums būtu vismaz četri procenti no iekšzemes kopprodukta. «Taču jaunākie notikumi liecina par pretējo,» uzsver V. Keris. «Atsevišķu aprindu mēģinājumi novirzīt veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu uz rezerves sliedēm rada bažas par kārtējo veselības aprūpei solītās naudas nozagšanu. Turklāt šīs aizdomas pastiprina fakts, ka par likumprojekta likteni valdība ir sākusi lemt slepus no arodbiedrībām.» Arodbiedrība lems par turpmāko rīcību, tāpēc nav izslēgtas arī protesta akcijas, ja mediķu viedoklis netiks ņemts vērā, kā solīts.

Neatkarīgā rakstīja, ka likumprojektā sākotnēji nebija pieminēts veselības nozares finansējuma pieaugums. Savukārt Veselības ministrijā informēja, ka pašreizējā likuma variantā ir noteikts, ka valdībai, iesniedzot Saeimai likumu par valsts budžetu uz 2018., 2019. un uz 2020. gadu, finansējums veselības aprūpei tiktu palielināts tādā apmērā, lai 2020. gadā sasniegtu četrus procentus. Likumā arī paredzēts noteikt minimālo finansējumu katram gadam.